Šodien, 24. martā Krievijas federācijas ārkārtas lietu ministrija nosūtīs 50 humanitārās palīdzības kolonu Doņeckas un Luganskas iedzīvotājiem.
http://www.interfax.ru/russia/500003Kā jau zināms, kopš šī gada 16 marta Doņeckas iedzīvotajiem izsniedz jaunās Doņeckas tautas republikas parauga pases. Kritiskais jautājums ir vienmēr ir par "Minskas2" vienošanās izpildīšanu. Ziņas par nosacīto pamieru patiesi ir nosacītas: kara darbība nav sevišķi intensīva un aprobežojas ar naidīgiem izlēcieniem gan no vienas , gan otras puses. Arī civilajā dzīvē nekas neliecina, ka abas puses mēģinātu šīs vienošanas realizēt, Kijevai pietiek ar savu iekšpolitisko balagānu, kas defacto ir politika Ukrainas stilā kopš 1993 gada, savukārt AustrumUkrainai jau nav ar ko runāt bez starpniekiem, bet starpniekus jau visur nepaņemsi līdzi. Kopumā pasīva karadarbība saglabājās jau gadiem? Liekas Krievijas federācija ir nolēmusi šo problēmu nerisināt nekādīgi, bet tikai pastiprināti strādāt diplomātijas laukā visus pārliecinot, ka Ukrainas krīze nav atrisināma, diemžēl Kijeva tikai šai "cirkā" piegādā faktus, ka Ukrainā patiešām nav risinājuma. Savā ziņā, Krievijas diplomātiem izdodas pat ļoti labi, jo var piedalīties Sīrijas konflikta noregulēšanā un demonstrēt, par ko ir runa, un ko Ukrainā ne visai saprot, kaut gan visdrīzāk Ukrainiskās anarhijas variantā pat nespēj realizēt. Vienlaikus ES saprot ka piedalīties sarunās Ukrainas pusē es reti neveikli, jo Ukraina ne tikai nedara ko solījusi, bet mēģina piekrāpt pat sabiedrotos, piemēram SVF izskatā. Par kopējo ES un Ukrainas politiku, Ukrainai ir būtisks jautājums par bezvīzu režīmu, un tas ir ļoti interesants jautājums, ja pēc bezvīzu režīma ieviešanas saasināsies AustrumUkrainas konflikts, vai ES atkal nedabūs uz savas galvas jaunu bēgļu krīzi, bet šoreiz jau no Ukrainas?
