Noklausīties nav labi, es zinu. Taču esmu kaut kāds baigi vērīgais, tāpēc bieži dzirdu lietas, kas ar mani vispār nekā nav saistītas.
Pēdējās dienās darbā, ēdot pusdienas, secinu, ka kolēģu sarunas ir par un ap vienu tēmu - ko piesolīt saviem skolniekiem, lai tie sekmīgi pabeidz mācību gadu.
Mājās braucot apstājos pie veikala, izkāpjot no mašīnas, blakus mašīnā dzirdēju skaņdarbu no Kaukāza Gūsteknes. Atcerējos ēzelīti, kas ne par ko negribēja iet uz priekšu un visu, kas notika tālāk. Tad atcerējos kolēģu sarunas.
Sanāk, ka mūsdienu skolnieks ir tāds kā ēzelītis. Parasti, lai panāktu, ka ēzelis iet tur, kur vajag, tam priekšā karina burkānu, lai viņš, iedams pie burkāna, veiktu savu ceļu. Kamēr ēzelis tiecas pēc burkāna, viņš iet. Būtu jau ok, problēmu atradu tajā, ka ceļš taču tam ēzelim ir pilnīgi vienaldzīgs, svarīgs tikai burkāns. No tā izdaru secinājumu, ka ja ēzelim (skolniekam) piesolīs burkānu (Telefonu/kompi/citu kādu loriņu) viņš līdz galapunktam (Sekmīgām atzīmēm mācību gada beigās) aizies, taču no ceļa (mācību procesa) neko īsti arī neiegaumēs.
Tā nu man radās pārdomas. Ok, ēzeļi skries pēc burkāna, kamēr pabeigs skolu. Tālāk viņi būs gana izauguši (Negribu lietot vārdu pieauguši, tas te neiederas), lai izdomātu sev burkānus paši. Problēmas sāksies brīdī, kad, lai tiktu pie burkāna, būs jāsapelna nauda pašiem. Lai strādātu, būs nepieciešamas zināšanas, kam, teorētiski, būtu bijis jāaizķerās galvā, kamēr skrēja pakaļ iepriekšējiem burkāniem, bet tur no tā būs ļoti maz kas palicis - tikai tas minimums, kas visu laiku tiek malts uz riņķi un arī tas blāvā atmiņā, ka jā - kaut kas tāds vispār bija, jā, jāpaskatās googlē, varbūt ko līdzīgu atradīs!
Kāda būs nākotne ar šādu ēzeļu baru?
Man pašam vēl bērnu nav un pagaidām esmu optimistiski noskaņots, ka tad, kad būs, savu bērnu es par ēzeli nepataisīšu, jaunajam cilvēkam jau no bērnības tiks skaidrots, kāpēc viņam ir jāmācās, ko tas reāli dod. Varbūt es esmu naivs un utopisks, bet vai tiešām tā burkānu metode neved pakaļā?