Lasu, lasu... Jo vairāk Mao mēģina pārliecināt visas, ka Viņš ir Normāls, Izcilāks par citiem, Saprātīgāks, Cieņpilnāks un visādi Ideāls, jo vairāk āža kāju un īlenu lien un lien no tā maisa... Un kā nespēj novērtēt viņa Vienreizīgumu, tā nespēj, stulbās bābas. Kaisi nu te pērles cūkām priekšā...
Saulīt mīļo, tāds pats vien esi kā vairākums - par sevi nepelnīti augstās domās un ar savu greizo spogulīti, kurā redzi to, ko vēlies redzēt, bet neredzi to, ko nevēlies...
Kad viens paskatās uz otru un secina "Oh!", otrs sajūt to Oh! un paceļ sevi par kapeiku augstāk, un tā pāris viens otru ceļ, tikmēr viss ir lieliski.
Virca iestājas tad tad, kad viens no pāra secina "ak es esmu Oh!? Super, varu atslābt, viss kulē, nav jāpiepūlas, jo es jau esmu Oh!" Un visbiežāk tas, kurš atslābst, ir vīrietis. Jo sievietes kopš pēckara gadiem, kad vīrietis bija ekskluzīva manta, tā arī nav atgājušas no cīņas par "ka tik bikses", un nodod to pašu savām meitām. Kuras kopā ar "ka tik bikses" izaudzina nākamo paaudzi vīrietīšu, kas uzskata, ka viņa vērtība ir tieši tās pašas bikses, par pārējo var neiespringt.
Še tev vēl viens pastāsts no manas jaunības.
Bija reiz vienā servisā viens meistars. Paplucis vīrelis, tāds metru piecdesmit, bez zobiem, pēc skata pilnīgi nekāds. Bet tas galantums, ar kādu viņš izturējās pret servisa apmeklētājām, bija fascinējošs. Ar mūžīgo "sudarņa" absoluti brīvā un dabiskā plūdumā, ar tādu uzmanību, ka visām mugura iztaisnojās pati no sevis. Reti, bet gadījās dzirdēt no viņa treknas trīsstāvīgas tirādes - pieejot pie durvīm, pirms viņš mani pamanīja. Sievietes klātbūtnē es nevienu mātes vārdu nedzirdēju - un tolaik es tur gana bieži un gana ilgi dzīvoju. Un vienalga, kāda fūrija tur ielidoja, viņš vienmēr bija korekts un ieturēts. Džentlmenis. Kurš negaidīja, kad nu sieviete smalki izpildīsies kā Sieviete, lai varētu iztaisīties par cienījamu vīru, bet pret visādām, kas nav gana smalkas, neiespringt.
Lūk, viņu es par to attieksmi cienīju un joprojām atceros. Īpaši tāpēc, ka es vienmēr esmu bijusi neiejāta kumeļa stadijā, tāds puspuika, savs čoms, bet viņam tas filtrs strādāja uz jebkuru sievieti, arī tādu mežoni.
Bet Tu, Mao, prasi, lai vispirms Tevi atzīst un ciena, un tad Tu padomāsi, vai tā sieviete ir Tavas cieņas vērta... Cieņa ir atzinība un dāvana. Dāvanas nepieprasa...
