Gabaliņš, reāli noklausīts sabiedriskajā transportā
-Vai jums neliekas, ka kāds grib metodiski iznīcināt tautu?
-Domā, ka kādam tas rūp? Kādu tautu? Tu domā, ka pēc desmit gadiem te būs kāda tauta?
-Tur taču teica, ka ziepes vismaz uz 20 gadiem. Tātad valdība rēķinās, ka 20 gadus tauta vēl dzīvos. Tas priecē, vai ne?
-Ko jūs par to ekonomiku, a globāla sasilšana! Nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, vakar skatījāties, tur polu rādīja.
-Kādu polu?
-Nav svarīgi, galvenais, ka tur tas, kam bija jānokūst desmit gados ir nokusis pa vienu. Es pat dzirdēju, ka tagad poli mainoties!
-Tad jau te būs Āfrika, vismaz sasildīsimies.
-Nepaspēs sasildīties – noslīksi jo sākumā ledāji izkusīs.
-Vispār es uz eiro nepaļautos, dolāri tie rullē. Galu galā ja Amerika nekad visa nenoslīks – zeme apaļa - viņai viens gals vienmēr paliks sauss, un tas gals lieto dolārus. Tātad – dolārs mūžīgs!
-Ar tādu ekonomiku, nevarēs uz beigām zārku atļauties! Tu zini cik tagad tā kaste maksā?!!
-Nezinu, bet zinu, ka noteikti vajag izvēlēties „dabai draudzīgu” zārku! Un uz vāka zaļo lapu lai uzlīmē, lai visi zina, ka tu biji par sakārtotu valsti...
Un te bija mana pietura. Mans Kungs, kā es negribēju kāpt ārā!