Tēma radās no ainas piepilsētas autobusā. Mazliet ārpus pilsētas ir draudzes Jaunā Dzīve lūgšanu nams. Iekāpj autobusā kundzīte gados un mēģina pierunāt šoferi aizvest to gabaliņu bez maksas, jo, raugi, naudiņa ir, bet draudzei jāziedo. Un regulāri jāziedo un konkrēta summa, citādi nemaz iekšā nelaiž. (S. k-ga atstāstījumā). Šoferītis labsirdīgs, aizvedis arī.
Bet saruna mums bija par to, kas liek cilvēkiem pēdējo naudiņu atdot,'īpašumus norakstīt, no mācībām atteikties (citi zināmi gadījumi) utt. un tjp.
Nepētīju oficiālās definīcijas, bet sekta, manuprāt, ir tad, ja darbojas psiholoģiskās zombēšanas metodes vairāk kā mums ikdienā pieņemts. Jo zombē mūs visu laiku - pērciet, tievējiet, balsojiet. Bet minētajā piemērā jau pašsaglabāšanās instinkti cilvēkiem zūd. Tālāk jau tad kults - sadedzināsimies visi pilnmēness naktī, jo tad nokļūsim pie augstākā gara mūžīgā svētlaimē.
Tad uzradās jautājums - kādēļ vairums sektantu ir sievietes, pie tam dažādu vecumu un ar dažādiem ģimenes apstākļiem, izglītību un ienākumiem.
S.k-ga teorija bija, ka vaina audzināšanā - ieaudzināta pakļaušanās autoritātei, šai gadījumā tas ir garīgais līderis. Man atkal gribējās meklēt kādus psihes bioloģiskos pamatus.
Pēc tam saruna aizvirzījās uz citām tēmām, bet pārdomas palika.