Bijām, novērtējām. No ārpuses ļoti neuzkrītoša vieta, bet iekšā! Tikpat neuzkrītoši
Kopumā īsta ēdnīca-bistro, kas savā vizuālajā noformējumā uz neko vairāk arī nepretendē. Parastas, vienmuļi nokrāsotas sienas, galdi, apsegti ar sarkaniem galdautiem no nesaprotama materiāla (nesaprotama, jo izšļakstījusies tēja ātri iesūcās, pazuda, pat slapjo pleķi redzēt nevarēja), galdu vidos aplīšos izkārtoti parastu papīra salvešu riņķi. Krēsli varētu pretendēt uz kādas skolas katu zāles aprīkojuma statusu, bet ļoti ērti. Viss tīrs, ieejot uzvējo nedaudz pēc indiešu vīraka kociņiem, bet tas ir ļoti īslaicīgi. Iztrūkst GanBei pierastā karsēto ķiploku smārda.
Pirmajā stāvā sagaida vietējā meitene, kas laipni izskaidro noteikumus (liec uz šķīvja ko gribi, cik gibi, papildini cik reizes gribi, bet noteikums ir, ka nedrīkst atstāt daudz neapēstā) un pavada uz puspagrabstāva zāli, kurā var nonākt ejot caur bufetes telpu. Viens no mīnusiem, ko uzreiz pamanījām vairākas - nav neviena statīva, kur pakarināt virsdrēbes. Pie sienām gaismas kastes, kur izgaismoti, pieņemu Ķīnas, dabasskati, ir arī TV, kas nebija ieslēgts un mūzikas minicentriņš, kur, nezinu kādēļ, skanēja vācu šlāgeri.
Tā pati jaukā meitene ar asistenu puisi vēlreiz izskaidro, ka vispirms jāmaksā pie kases un tad tikai var ēst. Aiz letes saimnieko īsti ķīnieši. Meitene tiešām smuki un ar izpratni runā latviski, piedāvā dzērienus (tie nav iekļauti fiksētajā maksā) un pierunā uz ķīniešu vīnu.
Puisis, kas bija nenosakāmas izcelsmes, pēc tam nepārtraukti riņķoja zālē un neuzkrītoši savāca tukšos šķīvjus. Ejot pēc nākamās porcijas, vienmēr jāņem jauns.
Ēdieni. Sākām ar zupu. Vistālākajā kaktā stāv trīs termoķobji, kur vienā bija saldskābā zupa, otrā ķirbju zupa, bet trešajā rīsi. No tā arī sākām. Nezinu vai kāda paņēma ķirbju zupu, bet saldskābā bija tik asa, ka ar to varētu dzīt ārā pašu nelabo, kur nu vēl rudens iesnu trenkāt. Rekomendēju - garšīgi līdz asarām!
Salātu/augļu bāru izlaidu. Tur Reno varētu padalīties iespaidos. Siltais gals - gaļas. Kopumā saskaitīju ap 8gb silto ēdienu izvēles - gaļa tādā gaumē un šitādā. Par vislabāko atzinu cauraudzi, kas bija sagriezts plānplānās šķēlītēs un sadarināts tumšbrūnā mērcē. Nebija nemaz trekni (it īpaši uz kopējā fona), bet tiešām gardi. Otrs favorīts bija vistas un puķkāpostu karijs. Pierasta maiga garša. Vēl izcēlās Budistu gardums. Gards kartupeļu-baklažānu sautējums.
Uzkodas. Daddy pieminētā sausā vista, bija ne tikai sausa, bet pazudusi panējumā, kurš bija tik ciets, ka pēc viena sezamā apviļātā gabaliņa apēšanas, sāku uztraukties par zobu zaudējumu - tam vajag riekstkoža spēku. Tīģergarnele mīklā - bija laba, springrolls... Pirmais bij tā neko sev, tāpēc paņēmu vēl 3gb. un tad es sajutu saldētavas garšu - zin to, kura sāk piemist produktiem, kas ilgstoši bijuši nepareizi uzglabāti, te pakusuši, te sasaluši, pa vidam pieķēruši blakusstāvošā produkta aromātu... Nu tātad tos laikam labāk neņem
Nūdeles. Blakus uzkodām, divu veidu. Vienas tās mega plānās kā necaurspīdīgi matiņi, otras parastas, kas nedaudz kantaino formu atgādina. Plānās bija tā neko, bet nedaudz par eļļainu un bezgaršīgu. Otras gan pagatavotas jau izmantojot vairāk garšvielas, mazāk eļļas un bija lieliskas.
Suši. Bija un varēja ēst, cik bija un cik lien. Sarullēti pa vienkāršo, ar vienkāršiem pildījumiem, bet garšīgi. Es gan mājās rīsus pamatīgāk iemarinēju (pati taisu suši etiķi pēc savas garšas, neizmantoju gatavo veikala), bet ņemot vērā dažādās gaumes, ļoti neitrāls rezultāts, kas der visiem. Vilšanās bija vasabi šķidrums (tieši tā škidrums) un garša. Zinātāji teica, ka tas esot bijis no pulvera šķaidāmais. Tad nu no tā atturējos un lietoju tikai stipri atšķaidīto sojas mērci. Turpat blakus suši stāvēja arī garneļu čipsi.
Deserts. Deserta iespējas visnotaļ ierobežotas. Vai nu ābols mīklā, vai arī augļi. Ķīniešu vīnu arī varētu ierindot pie desertiem, jo tik saldu nebiju dzērusi šķiet kopš laukos ome pacienāja no savas Kagor pudeles. Bet, tas nenozīmē, ka nebija garšīgs - man patika.
Dzērieni. Jau pieminētais ķīniešu vīns (4€ glāze), tēja kanniņā, kur droši var prasīt papildināt ūdeni, kad pirmais uzlējums izlietots), ķīniešu šnabīts, parastie vīni un redzēju pat garām aiznesam alus kausu.
Kopsavilkums. Vieta laba, mierīga. Lieliski, ka var nogaršot visu no sortimenta, ne tikai vienu ēdienu kā parastā kafejnīcā. Arī garšīgi. Ķiploks, atšķirībā no GanBei ēdieniem) tikpat kā nebija atrodams/jūtams nevienā ēdienā, ēdieni (izņemot zupu) nav asi it nemaz. Viss ļoti eļļains, diētas laikā tur nav ko darīt
Ēdamrīki pieejami gan klasiskie (dakšiņa, nazis utt), gan arī kociņi. Neviens pakaļ neskrien, uz pirkstiem neskatās, vari likt ko, kā, cik daudz gribi un ēst arī kā gribi. Lai paēstu ar saviesīgu izrunāšanos, ar stundu ir par maz. Noteikti jāierēķina vismaz divas, trīs.
