Vai vienā ģimenē?

[daddy]

Atliek tikai kārtējo reizi secināt, ka mēs jau piedzimstam ar savu "personīgo komplektiņu" un audzināšanai tur ir stipri pakārtota nozīme.

Protams! es jau no mazām dienām zināju, ka esmu piedzimis faktiski ideāls, viss tālākais ir stāsts kā par to pārliecināt apkārtējos
 

[Nibe]

Var jau teikt, ka audzina vienādi, bet tomēr attieksme atšķiras - nu kaut vai dauzoties un sadaauzoties tik tālu, ka kaut kas krīt un šķīst, parasti jau vecākajam norāda - tu jau lielāks un prātīgs, tev vajadzētu saprast, ka tā nevar. Otrs jau vēl maziņš, viņš jau neko. Lūk arī atšķirīgā attieksme un bērniem atšķirīgā uztvere par notikušo.

Par jaunākiem un vecākiem bērniem - vienmer ir licies, ka manai māsai viss sanācis daudz vienkāršāk un vieglāk, ka viņa apkārtējo mīlētāka un mākslinieciska. Kā izrādās, viņai  visu mūžu šķitis otrādi.

[Alstere]

Es. Vecākā māsa. Nu ne jau pavisam nemīlēta, bet... Laba un paklausīga meitene, kas ļoti, ļoti centās iekarot vecāku mīlestību (teicamniece, sportiste u.t.t.). Tagad atskatos uz nodzīvotajiem gadiem un esmu apmierināta. Sasniegts gana daudz, bērni izaudzināti, mazbērni aug. Ar vīru kopā neesam, bet ģimene mums sanākusi draudzīga un bez naidīguma. Ir labi.
Un jaunākais brālis. Mīlulītis un smukulītis. Lolots un lutināts. Sliktais, ļoti sliktais,  zēns kopš agras bērnības. Bez izglītības. Ar skarbu likteni. Varētu teikt, ka nu jau gadus 15 cieš par saviem grēkiem. Un smagi. Atbalstu, bet neloloju un nelutinu. Viņam ir laimējies, ka kāds cilvēks vispār par viņu tur kādu rūpi.
Mēs esam tik ļoti atšķirīgi.
Kopīgais vecāku (bija gan šķīrušies) iedotais tik dažādiem cilvēkiem pie pilnīgi atšķirīgas pieejas "audzināšanā": mīlestība uz grāmatām, zināma dzīves gudrība un intelekts.
Domāju, ka tās ir lietas, kuras vecāki iedeva nevis audzinot, bet tāpēc, ka bija izglītoti cilvēki no tādām pašām savām ģimenēm.

[Nāra]

Neiedziļinieties, nemeklējiet vainīgos un kuram bija vai ir taisnība. Katrs lietas uztver citādi. Katrs atceras citādi. Bieži vien liekas, ka atceras, bet īstenībā pa to laiku jau viskautkas ir neapzināti piedomāts un sagrozīts, bet pats to neapzinies. Un īstenība ir pa vidu...ja vispāŗ ir.
Cik nav bijis, ka vienu notikumu katrs atstāsta citādi.
Un nevajag šitās vecākās māsas un jaunākās utt Esmu to atklausījusies un sapratusi, ka cilvēkam ir vnk jāpieaug.

[tuk]

Vispār tas skats uz lietām nav atkarīgs vienīgi no tā
vai vecākais, vai jaunākais, tas fakts.
Studiju laikā kursā bija  dvīņu meitenes ar diametrāli pretēju dzīves uztveri un attieksmi.

[mellene88]

tikai manas domas- katrs mēs, ierodamies šaisaulē ar savu starta koplektu un ar savu uzdevumu un jā, ar savu apgūstamo mācību arī.
Ja man, kā vecākajai māsai ir viens uzdevums dzīvē, bet jaunakajai māsai pavisam cits, tad nav ko brīnīties un meklēt iemeslus..tā vienkārši ir....ka katra redz un meklē kko citu.
esmu to parliecinājusies un izklausījusies neskaitamas reizes, ka uz vienu notikumu, lietu ,vai procesu būs..cik cilvēku, tik viedokļu.
mēs ar māsu esam pilnīgi dažādas ,augušas vienā ģimenē vispār...es nevaru pat iedomaties ,ka varetu mēs vienādi domāt vai skatīties uz lietām...neiespējami 
vispār tuk jau pateica kko līdzīgu,kā es domaaju...

p.s un tāpēc es vispār īpaši neuzticos vēstures liecībām.... vēsturi var atstāstīt M- J un J vēlāk stāstīt A. Bet tas var atšķirties no tā,ko būtu stāstījis G-J un nevar zināt ko saklausītu Z,ja viņam pienāktu ziņas no G....

[...(cita)]

Ja par vēsturi, tad bija tas hrestomātiskais teiciens - vēsturi raksta uzvarētāji. Kā tas notika, diemžēl daudzi no mums redzēja un izbaudīja praksē - iepriekšējā un pati jaunākā Latvijas vēstures versija un to nomaiņa... Tas diemžēl par to, ka bija jāpiedzīvo tā iepriekšējā vēstures versija.