Procesuālā kārtībā gadījumā, kad iespējamais sods ir brīvības atņemšana, ir daudz stingrākas, nekā piespiedu darba vai naudas soda gadījumā.
Procesuālā kārtība atšķiras atkarībā no nodarījuma bīstamības. Ja nodarījums ir personas veselību vai dzīvību apdraudošs, procesuālās darbības būs daudz stingrākas, nekā gadījumos, kad neviens no nodarījuma fiziski necieš. Ja esi kādam nozadzis mašīnu, būs vieglāk, nekā, ja esi nosepkavojis cilvēku.
p.s. un, manuprāt, jēdziens "masu saziņas līdzekļi" vairs netiek lietots, bet likumdošanā plaši lieto "masu informācijas līdzekļi" (MIL) – laikraksti, televīzija un radio, kas principā norāda uz šī panta mantošanu no padomju Latvijas krimināllikuma.
Pameklē arhīvos vecos - 90to gadu sākuma likumus. Toreiz tajā likumā bija uzskaitīts, ka cieņas un goda aizskaršana ir attiecināma uz radio, televīziju, presi un sabiedriskiem pasākumiem. Tāds tas likums bija padomju laikos. Korekcijas ieviesa, kad parādījās internets. Ar laiku valodnieki ir šim te izdomājuši analogu terminu, bet iepriekšējais nav atzīts par nekorektu, tāpēc likumā nekas nav mainīts taču nē - tas nav tāds, kāds bija padomju laikos.
Mani nomāc iespaids, ka es esmu kaut kādā man nesaprotamā formā devis mājienu, ka es vēlos dibināt patiesības žurnālistikas fakultāti ar dekānu manā personā, un tagad prasu no jums finansējumu ... es tak to nedaru, pareizi? 
Nē, Tev vienkārši ir melnbaltā domāšana. Ja kāds uzskata, ka žurnālistam arī būtu jāprot pievaldīt muti un nevis uz faktiem, bet uz epitetiem, bez kuriem fakti pilnīgi mierīgi var iztikt, tad viņš uzreiz ir zagļu atbalstītājs. Tā nav. Žurnālists arī nemēdz būt bez grēka.
Jautājuma būtība ir par to vai par avīžu rakstu vajag saglabāt iespēju veikt kriminālvajāšanu pret žurnālistu. Par tiesisko regulējumu ar civillietu nav nekādas pretenzijas, par savu rakstīto patiešām ir jāatbild...
Jā, vajag saglabāt kriminālvajāšanu pret jebkuru, kas pārkāpj likumu. Nepatiesas informācijas izplatīšanai sekas var būt ļoti smagas un tieši dēļ šī aspekta arī šis pārkāpums ir krimināli, nevis administratīvi vai kā citādi sodāms. Viss ir tā, kā tam jābūt. Žurnālistiem, turklāt, vispār vajadzētu stingrāku kontroli, jo tas, kas pēdējos gados notiek žurnālistikā ir tuvu pretīga robežai. Virsrakstus palasi - tur no patiesības jau sen vairs nav ne smakas - lai tikai skandalozāk izklausās. Vajag, vajag viņus pakratīt, lai publicē to, kam tiešām ir saturs, nevis no mušas ziloni pūš. Tādus kārtīgus ziloņus, pie tam labā formātā, publicē vairs retais žurnālists.
P.S. Nevienu no saviem darba devējiem neesmu pat domājis aplaupīt. Nevis tāpēc, ka esmu slinks, bet tāpēc, ka neesmu tā audzināts. Domā, ko runā, citādi šobrīd no tāda izteikuma var izsecināt arī to, ka Tu manā vietā iespēju garām nebūtu laidis, kas neko labu par Tevi kā cilvēku neliecina.
