Gailenes mērcei: saplucina, met uz pannas bez taukvielām un ik pa brīdim maisot cepina. Izdalās šķidrums (no kura liela daļa ir mazgāšanas un tīrīšanas laikā uzsūktais. Un nevajag te par gaileņu sauso tīrīšanu - sēne viltīga, visas lapiņas pilnas ar smiltīm un zemi, ko var vai nu izkasīt, vai izskalot.). Šķidrumu nevajag novārīt pilnībā, tikai reducēt līdz gandrīz pilnai izzušanai - būs feins, koncentrēts buljoniņš. Tad pieliek sviesta gabalu, visu skaisti sacepina kopā, sāli klāt, pipariņus. Un tad uzlej saldo krējumu, izmaisa, ļauj uzburbuļot un gatavs! Saldais krējums kopā ar sviestu tā interesanti izreaģē karstumā un smuki sabiezē. Un tad ir tādas jaukas, gandrīz ar dakšiņu ēdamas sēnes, kas viegli apslacītas ar mērcīti (ja vien neuzgāž pusspaini krējuma).
Bet žāvēto gaļu, kurā daudzi mīl sēnes apcepināt, labāk atstāt brokastmaizēm vai pīrādziņiem - nav ko sēņu garšu maitāt.
Tie laiki, kad taupīja kā varēja, taisīja "garās" mērces ar ūdenī izšķīdinātu mazkripatas krējuma un miltu maisījumu, tā kā būtu jau pagājuši.
