Šogad viss kaut kā sagriezies jokaini. Lietus pielējis visu slapju jo slapju. Viens sēņu lasīšanas vilnis uzskrēja un noskrēja, jau likās, ka viss - rudens un ziema. Bet te pēkšņi - saule un +25. Divas psihas sēņu dienas sākās ar telefona zvanu ceturtdienā - ''mammu, te makavices ar pļaušanu var pļaut!'' Tādu izklaidi nu nekādi nevar laist garām. Mums ģimenē kaut kā iegājies, ka katram savas sēnes lasāmas un katram savi sēņu kakti, visi turpat pāris desmitu-simtu metru rādiusā. Manas sēnes ir makavices. Sīkmakavices.
Piektdienas vēls vakars, kad esmu izbraukusi cauri Rīgai un dabraukusi da saviem pāķiem. Pēdējos 2 kilometrus redzu pakaļas logā milzīgu, koši oranžu pilnmēness ripuli. Nekas cits darāms nav, kā vēlas vakariņas un iekārtošanās migā - tā i aizmiegu uz arvien gaišāku mēness ripuli skatoties. Pamostos pirms septiņiem, ārā silts un virs tuvējās jaunaudzes mutuļo miglas vāli. Saprotu, ka migā vairs nelīdīšu, jākāto uz purvu pāri laukam, vēlāk būs baisi karsts. Nu ko, pusspainis kafijas un - aidā!- uz purvu.
Kamēr strebju kafiju, ar acu kaktiņu redzu ķēka logā kaut ko pavīdam. Būs parēgojies. Ha! Sargsuns no kaimiņiem klāt gan. Tad nu abi pa kaimiņsuņa iemīto taku cauri rasas saslapinātajām sīkkumelītēm brienam meža virzienā. Purvā brēkā dzērves. Neko sēņveidīgu pirmajos metros neredzu - acis vēl nav uz sēnēm iefokusējušās. Vēl pēc pāris metriem pamanu pirmo sēni - apšu kungu. Liecos pēc sēnes, bet sejā lūkojas suņa ģīmis! Pie nākamās sēnes atkal suņa purns ir priekšā. Pēc piektās vai sestās suns vairs nevar izturēt - nu, ja tu tāda dūra un negribi purvā pajārēties, tad paliec viena! iešu atpakaļ, varbūt kāds saprātīgāks būs mājās palicies un kādu kamariņu no žāvgaļas suņam paglabājis.
Vēl pārdesmit metri un sākas sēņu trakums - žļapstinot pa slapjo sūnu lokos un žņikāju dzeltenbrūnās zamša sēnes. Pa starpu gadās kāda koši sarkana bērzlape ar tik spīdīgu cepuri, it kā būtu lakā mērcēta. Bet sarkani lakotais skaistums ir mānīgs - visas bērzlapes un podiņi ir tārpaini. Dīvaini, bet makavices liela daļa ļaužu uzskata par 3.šķiras sēnēm. Vot podiņš, tas gan ir Sēne! Tāpēc, ka vienmēr ar krietnu gaļas piedevu?
Sniedzos pēc kārtējā samtainā makaviču kundziņa, kas noslēpies vaivariņu briksnī, vaivariņiem sakustoties, uzvēdī apdullinoša smarža. Turpat aizjoņo sīka, trausla ķirzaciņa - nez vai kādam juvelierim tik smalks darbs maz paveicams - tādu skaistumu uzmargot.
Pēc pusstundas saprotu, ka pie..žu visus fitnesa klubus kopā ņemtus. Sēņojot izvingrināti visi muskuļi, kāju mugurpuses - arī smuki izstiepti, jo slinkums tupties. Viena pretīga muša pūlās ielīst acīs, ausīs, nāsīs. Attopos, ka nevar mušu gaiņāt ar sēņu tuteni rokā - jāpiestāj un mušu jānoklopē. Darīts. Necik ilgs laiks nepaiet, kad uz kakla, aiz ausīm un tālāk uz pakausi sāk pārvietoties purvā neiztrūkstošās briežutis.
Tagad saprotu, kā cilvēki apmaldās - ja pietupies pēc vienas sēnes un tūlīt acs piefiksē nākamo, tad - vēl nākamo, tad vēl, pakaļa ir gaisā, galva lejā un ļāpo bez apkārtnes izlūkošanas. Gatavs, vadātājs klāt. Man nomaldīšanās nedraud, purvu pazīstu. Bez tam, ik pa brīdim redzami pussapuvuši mietiņi ar tikpat pussapuvušām tāfelītēm, uz kurām vīd daiļi uzraksti ''private''.
Kad lielais plastmasas krāsu spainis pilns, mēģinu tikt no purva laukā. Izrādās, esmu pa purvu nokātojusi... 300 metrus. Nu, ja mēra pa taisno. Lienu arā uz lauka, kas vēl ir svaigu pieneņlapu klāts, dzērves un stārķi draudzīgi sānu pie sāna siro pa pļavu, smaržo zāle, sakarsušas priedes. Kaimiņmājas dārzā zied koši dzeltenas, milzīgas samtenes, kāršrozes, lauvmutītes, smaržo flokši. Tālāk flokšu saldā smarža pazūd un sajūtu... kaķa čuru smaku. Oj, nē! Tie ir saulē sakarsuši upeņkrūmi! Velkos pēdējos metrus pa ceļu un prātā iešaujas domiņa, tāda sīka domiņa - vēl jau tikai augusts! Par tuvojošos rudeni liecina vien novītušie kartupeļu laksti un tukšums sīpolu vagā - pārējais vēl zaļš un ziedošs.
Sēžu pagalmā, saulē un tīru sēnes. Uz spaiņa malas atpūsties nolaižas bite. Nabadzīte knapi var palidot, pakaļkājas ar putekšņu slāni tā aplipušas, ka liekās smagas jo smagas. Vasara vēl turpinās.
Vai kādu interesē, ko redzu, ja pieveru acis? Makavices. Purva sūnu un makavices.
