Nu ja nepadaram iesaistītās puses par briesmoņiem

,
tad izveidojušos situāciju no lasītā redzu šādu- sieva apgalvo,
ka nepatīkamas attiecības +\- gadu.
Sīcis, pirmais gads starā, esam vecāki!, bet rūpes, atbildība, pienākumi...
Vīrs netur slodzi. Pamazām viss sāk kretinēt un krist uz nerviem. Atelpas nav.
Mēģina bēgt no realitātes spēlītēs, bet ne fiziski, ne garīgi tas ilgtermiņā neatjauno.
Un sprāgst gaisā pie mazākā sūda.
Cilvēkam dabiski nevainot sevi, bet meklēt vainīgo ārpus. Un izdevība paust savu
neapmierinātību ar situāciju ir - sieva ne to, kaķis ne tur, bērns ne tā...
Protams, sieva arī ir nogurusi no tā visa, bet vai viņai ir izvēle?, bērns sievietei
pirmajos gados primārs. Pacietīs, paklusēs, gan vecim pāries...
Bet nepāriet, aug augumā. Vecis pats ar savu stresu netiek galā un izlādē uz sievu.