Mūžīgi mūžos un āmen. Kā baznīcā. Ka vienmēr jebkuros svētkos, jebkurā pasākumā, kompānijā, medībās, da jebkur atgadīsies Kāds. Nē, ne tas, kam tieši šodien sāp, kāmītis nomiris vai pirkumu groziņam rokturis noplīsis. Kāds, kuram vienmēr ir sūdīgi, kāds, kurš vienmēr pajautās par rūpīgi slēpto pumpu - "tas Tev sifiliss?''. Kurš par negaršīgu kūku turpat pie galda namamātei pateiks -''kāds sūds! Tev vienmēr kūkas sanāk pretīgas.'' Kāds, kurš "Ak visi ir priecīgi un svin? Labi, tagad es skaļi un visiem redzot raudāšu un vaimanāšu, ka mani nemīl un nesaprot. Lai mani mierina. Un klīrēšos un neteikšu, kas vainas.'' Jo nevar jau teikt, ka nekas nekaiš, vienkārši raksturs kā Grand Maitai.
Un apkārtējie kautrīgi klusēs, nevar taču cilvēku aizvainot, nevar cilvēkam darīt pāri. Nekas, ka šis cilvēks spļauj pa labi un pa kreisi, neskatoties uz Tavas vai Manas sejas tur esamību.
