Latvijas Ārstu biedrība: Vēlamies, lai valsts nezaudē 11.3 miljonus bezjēdzīgi e– veselībā notrallināto naudu
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Trešdiena, 2016. gada 26. oktobris 18:10
Ārstiem un medicīnas iestādēm parakstīt līgumu par e– veselību pašreizējā redakcijā ir neiespējami. Līgumu, tāpat kā e– veselību ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju. Vai nu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cilvēciski pārstrādās līgumu un ārsti to labprāt parakstīs vai sistēma netiks iedzīvināta un nebūs arī nākamgada līgumu par primārās aprūpes finansējumu.
Šobrīd lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e– veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficināli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas– 1 minūte 30 sekundes). Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e– receptes. 60% Latvijas ārsti to dara ar citām– loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e– veselība ir brāķis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e– recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes.
Šobrīd lai izrakstītu vienu murgaino darba nespējas lapu optimālajā variantā (īss pacienta vārds, uzvārds, slimības lapas iemesls ir trauma), ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 30 sekundes. Ārsti šim darbam vidēji patērētu 8 minūtes. Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsts vidēji izraksta vai pagarina 30 darba nespējas lapas. Lai izrakstītu šīs darba nespējas lapas ārstam jāpatērē 4 stundas.
Lai ieviestu e– veselību, ārstam no decembra jāpieslēdzas 11 reģistriem (drīz būs arī 12 reģistrs) un ziņas par pacientu var būt jāievada pat vairāk nekā vienā reģistrā. Protams, ārsti ļoti bieži ir uzticējuši to darīt māsām vai reģistratoriem, bet lielās ārstniecības iestādēs to dara speciāli apmācīti cilvēki. Šos reģistrus vairāk kā 70% ārstu jau šobrīd aizpildīja elektroniski, bet ar piemērotām, veiksmīgi strādājošām programmām. Pagaidām nevienam man pazīstamam ārstam pie reģistriem ar e– veselību pieslēgties nav izdevies, un nav ne mazāko ilūziju, ka šo funkciju 1. decembrī veikt nevarēs. Tomēr, pieņemot optimālo versiju, katra pieslēgšanās prasīs 3–5 minūtes. Vai varēs pieslēgties māsa vai reģistrators – nezina neviens. Neviens pagaidām nenojauš, cik laika prasīs ārstam šīs informācijas ievade, vai un kā šī informācija tiks verificēta un precizēta tajos gadījumos, ja datu ievadē būs gadījusies kļūda. Bet kļūdas sniedzot informāciju reģistriem mēdz gadīties, un tās noteikti gadīsies arī turpmāk. Neviens pagaidām nevar atbildēt, vai tas radīs vai neradīs datu kvalitātes problēmas.
Šobrīd visi, kas mēģinājuši strādāt e– veselībā uzrāda vēl daudz sliktākus rezultātus, jo jaunā e– veselība vienkārši ir bezcerīgs veidojums un gļuko. Arī ārstu (īpaši jauno) vidū ir virkne kolēģu, kas prasmīgi darbojas internetā, bet viņiem nav izdevies bez sistēmas brāķiem veiksmīgi atrisināt e– veselības problēmas. Ja ārstam e– veselības aizpilde aizņems vairāk par 6 stundām dienā, pacients ar ārstu vairs nesarunāsies nekad.
Lattelecom izveidotais portāls, kurā paredzēts strādāt, pagaidām nav savietots ar programmām, ar kurām ikdienā strādā ārsti (vairāk nekā puse Latvijas ārstu jau šobrīd dokumentus aizpilda digitāli). Taču interfeiss, ar kuru portāls varētu būt saistīts ar šīm programmām, nav pat redzēts, to sola uz novembra beigām. Savukārt līgumā ārstu spiež noteikt, kādā vidē viņš strādās, kaut jauno vidi viņš vēl nav pat redzējis.
Līgums ar Nacionālo Veselības dienestu būtu jānoslēdz tūlīt. Līgumā paredzēts, ka visa atbildība pret Lattelecom un pacientu gulstas tikai uz ārstu – vēl vairāk: «rupjas un vieglas neuzmanības gadījumā» pret ārstu civiltiesiski var vērsties veselības dienests, pacienti un trešās puses. Savukārt e–veselības izstrādātājiem, kas notrallinājuši 14 miljonus, radījuši brāķi– atbildības nekādas.
Pilnīgi neskaidrs ir gadījums, kas notiek, ja ārsts saslimst, bet viņu jāaizvieto citam kolēģim. Sanāk, ka ar visiem pacientiem jāslēdz līgumi par piekļuvi e– veselībai. Aizvietotājam ārstam dienā būs 20–40 sveši pacienti, kuru e–veselības apstrāde ir radīta tā, lai to nevarētu izpildīt neviens un nekad. Vēl kāds aspekts, kas baida ārstus, līgumu slēdzot: pacienta dati par viņa slimībām kļūs pieejami ļoti plašam (iestāžu) personu lokam, kurām likums nodot informāciju aizliedz. Škiet, par grēkāžiem atkal tiks padarīti ārsti.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nav pret e– veselību. Vēl vairāk– mēs uzskatām, ka e– veselību var ieviest, tikai ar to strādājot un kļūdas labojot. Līdz šim e– veselības ieviesēji bija pārgudri un uzskatīja, ka viņiem nav ar ārstiem (proti, sistēmas lietotājiem) jārunā. Jārunā būs, kļūdas būs jālabo.
Ko Latvijas Ārstu biedrība ieteikusi Veselības ministrijai? Pirmkārt, rīkoties pakāpeniski. E– receptes ieviešanu sākt ar valsts kompensējamajiem medikamentiem– par tiem tiek maksāta nodokļu maksātāju nauda, un lielāks caurspīdīgums (īpaši pēc Gunta Belēviča reformām farmācijas jomā, paralelo importu un paralelo eksportu) mums visiem ir nepieciešams. Tikai tad, ja e– recepšu uzskaites sistēma sāks darboties, mēs redzēsim: kā notiek kompensējamo medikamentu plūsma. Vismaz šobrīd rodas iespaids, ka valsts institūcijās ir cilvēki, kas dara visu, lai sistēma šajā jomā nekļūtu caurspīdīga.
Mēs kopā aicinātu visus ārstus pakāpeniski pāriet uz receptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski iespējami ātrā laikā (jau pirmajā mēnesī vismaz 20% recepšu zāļu izrakstīt digitāli). Tikai strādājot var labot programmatūras kļūdas.
Domājam, ka gada laikā izdosies pāriet arī uz bezreceptūras zāļu izrakstīšanu elektroniski. Bet Latvijas Ārstu biedrība neredz ne mazāko iemeslu visu to veikt no 1. decembra agra rīta 100% apjomā bez iepriekšējas apmācības un ar kļūdainu programmatūru.
Vēl daudz vairāk problēmu būs ar elektronisko darba nespējas lapu ieviešanu. Skaidrs, ka sākumā tās netiks savietotas ar reģistriem (psihisko slimību reģistrs, onkoloģisko slimību reģistrs un diabēta reģistrs jau pēc definīcijas ir veidoti pilnīgi atšķirīgi un prasa atsevišķu pieeju). Ir skaidrs, ka Latvijā «kritīsies saslimstība» ar vēzi, diabētu un psihiskām slimībām, jo šie reģistri netiks pareizi aizpildīti.
Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums ir– novērst «noklusēšanu» par e– veselības kļūdām, pārtraukt vainot ārstus par to, ka viņi nevēlas strādāt ar brāķi (14 miljoni notrallināti par programmatūru, kuras vairāki neatkarīgi eksperti novērtējuši summā ap 100 000 eiro). Mēs aicinām sanākt vienā telpā (piedāvājam– Ārstu biedrībā) Ministru kabineta, Vides un reģionālās ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas pārstāvjus, ārstus un e– veselības izstrādātājus, un visiem kopā iepazīties ar šo sistēmu. Citādi publiskajā telpā tiek vaina nogāzta tikai uz ģimenes ārstiem. Bet ko darīs speciālisti, par kuriem līgumsaistības parakstījušas slimnīcu un iestāžu vadītāji, kuriem arī no 1. decembra visas būs receptes un darba nespējas lapas jāizraksta elektroniski, un kas to pat vēl nenojauš? Viņi vēl pat nav redzējuši programmatūru, kurā nāksies strādāt. Ko darīt vai kurš būs vainīgs, ja e– darba nespējas lapa nedarbosies, bet papīra forma būs likvidēta kā suga. Pacientam būs neattaisnots kavējums? Jo papīra formāts likvidēts kā suga. Atkal Veselības inspekcija sodīs ārstu?
Latvijas Ārstu biedrība nepiekritīs nekādam kompromisam ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu, ja netiks paredzēts moratorijs attiecībā uz kļūdām e– veselības dokumentu ieviešanā vismaz 2 gadu garumā. Vienkārši– sistēma radīta tik murgaini, ka kļūdas ir garantētas. Un, ja šīs kļūdas Veselības inspekcija izmantos kā ieroci, lai nepārtraukti sodītu un mocītu ārstus, tad jāuzskata, ka Veselības aprūpes sistēma viedā Veselības ministrijas vadībā ir sabrukusi.
Atgādināsim Ministru kabinetam un Veselības ministrijai, ka ministrijai 1. novembrī būtu MK jāatskaitās par pilotprojekta rezultātiem, bet pilotprojekta realitātē nav bijis. Šoreiz bumba ir ministrijas pusē. Vai nu savu izstrādāto «roku laušanas» līgumu ministrija labos, sēžot pie kompromisu galda⨳, vai Latvijas valsts zaudēs nopļeckātos e– veselības ieviešanas miljonus un situācija ar tālāku sadarbību starp Nacionālo veselības dienestu un ārstu praksēm kļūs neiespējama.
⨳ brīdī, kad vēstule bija uzrakstīta un gatava izsūtīšanai, kļuva zināms, ka kompromisu galds pie ministres Andas Čakšas jau saklāts uz rītdienu
