Tātad, definēju, ka esmu 40.gadnieku paaudze - tas tā, lai būtu skaidrs, jo vērtības mainās ik pa paaudzei.
Kāpēc es šķirtos? Tāpēc, ka vienai pusei varētu būt mainījušās tās vērtības, kas abiem bija pieņemamas pirms 20 gadiem. Es iemīlēju un apprecēju personu X. Ja šī persona X, pienākot 40-50 gadiem (kas ir vecuma krīzes punkts), paziņo, ka tagad pievērsīsies budismam, musulmanismam vai figviņzin kādai ticībai, jā, tas būtu pamats pārskatīt mūsu attiecības.
Tātad, vienas puses pārmērīga pievēršanās kādai reliģijai, ticībai, pārliecībai, būtu iemesls, lai šķirtos.
Otrs un neapstrīdams iemesls būtu krāpšana. Gribi citu, nu, uz veselību! Bet ar mums ir cauri un punkts. Bez jebādām piedošanām.
