Sāku rakstīt pie olguča atmiņas tēmas, bet īstā vieta te
Ka augi ir dzīvi, izbaudīju ar savu ābeli, antonovku.Visu augustu nikni skatos -lapas tādas jocīgas, āboli zaros pūst, paērējie mazi un lielāki neaug. Sestdien, kad purināju nost puvušos un citus štruntus, pamatīgi dabūju pa aci. Protams, tikai pilnīgs idiots var stāvēt zem ābeles, purināt zarus un pie tam skatīties uz augšu. Vakar vēlreiz uzbruku ābelei -visu laiku traucēja daži zari, kas jau pāri takai. Kā griezu, tā š'vīkst -dabūju pa vaiguBail jau garām iet, tīšām nolūzīs man uz galvas