Nu no vienas puses - katram ir sava parastā garšīgā, nu tāda, kā kādreiz laukos taisīja, un pie mums taisīja ar cauraudža krikumiem iekšā un drīzāk tā bija putraimdesa, jo putraimu bija krietni vairāk nekā parasti veikalā nopērkamajās. Zinu, ka apvārītas pēc pildīšanas tika buljonā, kas, protams, deva papildu aromātu. Draudzene reiz cienāja ar savos laukos taisītajām - labas, bet ne tādas. Un asinsdesa laikam ir viens no tiem produktiem, kuru nekādi vairs nevaru atrast ar pareizo garšu, pat tirdziņos nē. Pērle bija ZS tirdziņā pirktā pēc sentēvu metodēm taisītā, kurai sastāvā bija norādīts asins pulveris.
Lai gan tā vēl garšoja pieņemami, toties Grāvendāles asinsdesa uz pannas izplūda dīvainā pļeckā. Pat prātā nenāca to vēl nogaršot.
Varbūt vajag visiem veidot vienotu ieteikumu sarakstu - ko šķiet var pirkt, ko labāk nē. Lai gan - garšas atšķiras. Atceros, kā kolēģe jūsmoja par kaut kādām jaunām konfektēm, bet man tās šķita pē - šķebīgi saldas. Piebildīšu, ka zemesriekstu halva man nešķiet šķebīgi salda, bet vienkārši ļoti salda.
Save
