Sabojāti ''uzlaboti'' produkti

[daddy]

Lielākā daļa jau tādi ir Tikai šilte nav pielikta.

īpaši lejamie ali... agrāk domāju, nu tas tāds dzīvāks, nevis pudelēs nomērdēts... KĀ TAD... izrādās - žurgas bundžai (kura tāpat nav dzerama) pieliek ogļskābes baloniņu, uzgāzē to visu un pasniedz kā dzīvo, lejamo alu... kopš tā laika (jau gadus 10) lejamo alu neņemu... 

[Spārka]

kopš tā laika (jau gadus 10) lejamo alu neņemu... 

Brenguli tak nebūs paspējuši samaitāt?

[Mangusts]

kāpēc uzlabojumi notiek tikai uz sūdīgo pusi? Kāpēc brīnumaino tehnikas un ķīmijas progresu neizmanto patiešām uzlabojumam?

Tas taču vienkārši - produkta noiets, peļņa. Saražot vairāk par zemākām izmaksām. Lielākā daļa (un lielai daļai tā ir nepieciešamība) skatās uz cenu un pērk to kas lētāks. Lai produkts būtu lētāks, jāsamazina tā pašizmaksa, turklāt ne ražotājs, ne tirgotājs nevēlas samazināt savus ienākumus, nieks, ka bieži uz kvalitātes rēķina (tā pati Laimas produkcija). Un, ja cilvēks pie bezgaršīgiem produktiem pieradināts no bērnības, viņš nemaz nezina, kā garšo īsta manta. Dzirdēts, ka pie pudeļpiena radušam pilsētniekam normāls lauku piens šķiet par treknu.

Bet par lielražotāju tomātiem reiz iedomājos - varbūt no viena tomāta stāda iegūstamajiem tomātiem ir kāds objektīvs aromāta un garšas kopējais daudzums, un, ja ražu izspiež lielāku, uz katru tomātu smaržas/garšas apjoms sanāk mazāks.

[Narcise]

Un ja neizmestu no mana teksta daļu par tehnoloģiju iespējām, nebūtu tik ļoti jāslavē labie padomjlaiki kā kvalitātes paraugs.

Neviens neslavē padlaikus ! Es rakstīju: "Varam pelt tos padomju laikus, bet man no bērnības atmiņā daudzi produkti un to garša".
Man riebjas tendenciozitāte, kā piem. teikt, ka viss tajos laikos bija slikts vai arī labs. Esmu par objektivitāti.

[Camma]

Nu labi, konkurence, cenas. Bet šis arguments vairs neiztur kritiku. Desas vairs nepērku. Kartupeļus un gurķus audzēju pati. Burkojumus nepērku nemaz (izņemot zaļos zirnīšus). Tāpat saldumus nepērku un uz piena produktiem lūru greizu aci. Daudzi tā dara. Līdz ar to miskastē nonāk viena liela daļa produkcijas šā kā tā. Kur te būtu ražotāja ieguvums? Vai tik netuvojas tas brīdis, kad kvantitāte pariet jaunā kvalitātē? Vismaz ceru, ka nāks apjēga par kvalitātes būtiskumu. Kādam.

[Narcise]

Camma, bet kā Tu iztiec bez saldumiem ? Vai arī tos pati gatavo ? Es pat gribēdama, bez saldumiem neiztieku, pērku zefīru, marmelādi un šad tad arī konditorijas izstrādājumus.

[Pūka]

Lielražošanā arī sūds no sūda atšķiras. Ir labāki un sliktāki ķīmiķi - pārtikas tehnologi. Bet diemžēl eko, šmeko, bio, vivo, "mājas", zemnieku" arī ir kļuvuši par biznesu.
Nopirku pie zemnieka asinsdesu , sakārojās pēc šīs tēmas. Sūds, labi, ka neiekāpu. Manuprāt ,jau otrā paaudze aug ar pārtikas surogātiem, cilvēki vienkārši nezin, kā garšo īsts produkts, jo nekad tādu nav pagaršojuši. Es gribētu vistas zupu no īstas parastas vistas ar dzeltenām kājām!

[Camma]

Man pa laika galam īsti neprasās saldumus. Nē, svētā neesmu un kādreiz uznāk bzdings - vot gribu eklēru! Bet tāāādu - padomijisku! A nav. I iztieku bez.
Mani puikas arī rauc degunus par širpotreba ēdmaņu. Kaut gan vienu otru draņķīti nopērk. Piemēram, marinētas celmenes. Garšo, sātaniem, a es netaisu (neaug manā pāķijā).

[Mangusts]

Šo to cepu pati, jo lielākoties nopērkamie saldumi šķiet par saldu. Un liela daļa no tiem ir pagatavojami mājās, tikai prasa laiku. Viena lieta, ko nezinu, kā gatavot ir halva, bet sen to nav arī gribējies. Kādreiz tīri labi garšoja.
Iecienītākie no nopērkamajiem - SKY ceptie cepumi, virtuļi, Ozoliņa konditorejas krēmšnites un saldējums (labi, ka man nav saldējuma taisāmā, laikam apveltos kā bumba). Kādreiz garšoja Laimas konfektes Lācītis, bet galīgi vairs nav tas, šķiet kakao noskausts jau uz pusi. Bet vsipār pēdējā laikā šokolādi neprasās nekādu.

Patiesībā mans vislielākais našķis joprojām ir cepti kartupeļi

Save

[Narcise]

Es jau arī cenšos pati cept konditorijas izstrādājumus -ābolmaizi, rabarbermaizi (sezonā), ābolu štriceli un arī torti māku pagatavot, bet katru dienu jau nenodarbosies ar konditorijas izstrādājumu  gatavošanu, tāpēc no pirktās produkcijas neizbēgsi.   Es saldumus, lai arī nedaudz, ieēdu katru dienu, un ja organisms prasa, tātad vajag viņam to cukuru, kaut nedaudz. Tāpat jau pie tējas un kafijas to neberu nekad.
Bet ja nekā salda nav mājās, ieēdu graudu maizi ar medu pa virsu, bet medu pērku no 1 zemnieku saimniecības, nevis veikalā.

[tuk]

Desas, desas, nu kā var būt pēc garšas tādas pašas kā kādreiz,
gaļa jau a‘priori nav tāda pati, tagad lopus baro ar soju.
Bet es atceros, kā mani vecāki “šķaudīja“ par tām padlaiku?desām-neesot kā mierlaiku,
tad jā, tad bij desas , a mēs ēdām un mums garšoja .

Kad cep laukos ar graudiem, kartupeļiem barota suķa šķēli, vien sāli,
nu varbūt vēl kādu svaigi maltu melno piparu, smaržo visa māja.