Kaimiņos atradās šīs sēnes pazinējs un dabūja tās abas mačalkas savā ēdienkartē. Nopietni mikologi zina stāstīt, ka ļoti daudzas "retās" sēnes ir nevis retas, bet ilgigaidāmas. Zināt taču, ka ir sēņu gadi un nesēņu gadi. Dažādām sēņu sugām miera periodi mēdz būt ar atšķirīgu garumu. Divi gadi atpakaļ apšubeciņas un sviestabeciņas varējām ar ķerru no meža vest, par gaileņu vezumu pat nerunāsim. Pagāšgad knapi pāris reizes mērcei gailenes pielasīju. Šogad atkal beciņu gads un vilnīši šepat pagalmā dīķmalas mauriņā pļaujami. Droši, ka ar to koralli arī tāpat - vienkārši miera periodi garāki.
Starp citu, varat palūkot, cikos šis ieraksts uztapis. Vienkārši ap desmitiem vakarā nokāpu lejā tējiņu pastrēbt, a tur ... a tur psihais sēņotājs pusgrozu PA TUMSU piegriezis! Meža sēnes nekādi nevar līdz rītam netīrītas atstāt, nu i bļodeli piecepu, otru bļodu pievārīju un noliku mērcēties, katliņā beciņas uzvārītas un lai gaida rītu marinēšanai.
