Nemaz ar tālu neesam aizbizojuši - mans kaķis ir tik pat māņticīgs, kādi mēdz būt cilvēki.
Iztēlojamies vecu lauku māju, kur naktī baļķi čīkst un vējš gaudo skurstenī.
Ko cilvēki dara?
Pareizi, viņi nokaisa sāls strīpiņu gar durvīm un logiem, vēl gultai apkārt apkaisa sāls riņķi, vai ar krītu apvelk.
Lai spoki netiek klāt.
Mans kaķis uzvedas līdzīgi.
Nepietiek, ka viņš ik pāris naktis nočurā pie durvīm (ok, tas būtu saprotams, jo kāpnēs tiešām sveši kaķi mēdz vazāties).
Viņš uzskata, ka čaukstoši plastmasas maisiņi (Maximas, Elvi, Rimi u.c.) ir portāli, caur ko no citām realitātēm var telpā ierasties sveši kaķi.
Tāpēc uz dīvāna atstāts tikko iztukšots maisiņš tiek apčurāts pirmo 5 minūšu laikā.
Ja maisiņš ar kaut ko iekšā tiek nolikts uz grīdas, tad tas tiek apčurāts diennakts laikā.
Nē, nu es jau kaut kādā mēra saprotu - nevar taču prognozēt, kurā brīdī svešie kaķi sāks līst no tā portāla...
