Gribu pačīkstēt - vecvecāki, mazbērni un...

[Kikamora]

Tiešām, gribas vienkārši pačīkstēt. Nesūtiet mani uz cāli, man tur ļoti nepatīk Es labāk tepat. Tikai brīdinu - palags būs garš.

Īsumā situācija - plānojas ģimenes pieaugums (nu jau pavisam tuvu). Topošie vecvecāki, protams, sajūsmā (manējiem tas būs pirmais mazbērns). Viss ļoti jauki, ļoti forši... izņemot faktu, ka mans mammucis ir visu izdomājis un izplānojis, kā būs - pēc operācijas (būs ķeizars) tajā pašā dienā brauks uz slimnīcu skatīties, katru dienu pa vairākām reizēm apciemos, ārā rakstot sagaidīs, mājās klās galdu ciemiņiem... Dzīvo viņi 200 km no Rīgas, brauc ar sabiedrisko, pie tam, es būšu ne Rīgas slimnīcā, tā ka vēl tur braukāšana, t.i., tā nav pieklājības vizīte uz 15 minūtēm, bet kārtīga ciemošanās ar mammuča kā galvenā organizētāja un plānotāja piedalīšanos. Tas nozīmē arī to, ka mājās viss būs pārkārtots pēc viņas "kā ir pareizi" uzskatiem utt. Kad iebildu, ka mums dzīvoklis ir mazs un es pēc operācijas un stresos no jaunās situācijas nebūšu īsti gatava ciemiņiem, atbilde bija - tu varēsi ar mazo blakus istabā gulēt, es visu organizēšu. T.i., viņa sevi pie ciemiņiem nepieskaita - es gan, pie tam pie grūtāk izturamajiem.

Mūsu izvēle (ko maigiem un ne tik maigiem mājieniem esam centušies jau vairākus mēnešus pateikt) - mēs gribam pirmās dienas pavadīt SAVĀ ģimenē (es+vīrs+mazais). T.i., sanāk tā - mazais nāk pasaulē 2dienā, bet vecvecāki brauc "raudzībās" svētdienā. Līdz tam tās 5 dienas ir MŪSU.

Bet nu mājienus mammucis saprast negrib. Tad nu pirms pāris dienām zvanu un saku tiešā tekstā - tā un tā, tas ir ļoti īpašs brīdis MŪSU ģimenei, kurš vairs NEKAD neatkārtosies, tāpēc mēs šo laiku gribam pavadīt trijatā. Jūs esat mīļi gaidīti svētdien uz pirmo iepazīšanos. No slimnīcas noorganizēsim video zvanu skaipā , lai mazbērnu ātrāk ieraudzītu. Un, ko jūs domājat, man atbild? (citēju) Vai tu neuzskati, ka tas ir cūciski, mūs tā nostumt malā? Man pietrūka (pieklājīgu) vārdu,  pateicu tikai, ka uz tādu viņas viedokli man nav, ko atbildēt un turpināt runāt ar viņu nespēju. Un nespēju jau arī - tajā dienā visu dienu nopinkšķēju (tas man par to, ka visu grūtniecības laiku lielījos, ka man hormonu vētru nav - mierīga kā valis, pilnīgs pofigisms iestājies).

Es zinu, ka mēs savu viedokli nemainīsim - tā ir MŪSU ģimene, MŪSU laiks un MŪSU izvēle. Vienīgais, ko es nesaprotu - vai tiešām tas ir tik nepareizi - gribēt vismaz dažas pirmās dienas pabūt tikai pašiem, bez cilvēkiem no malas (kaut arī ļoti tuviem)? Senāk vispār nedēļu pēc dzimšanas slimnīcā turēja un nevienu klāt nelaida. Mēs lūdzam tikai 5 dienas (patiesībā 2, jo pirmās 3 jau paies slimnīcā, ārstu uzraudzībā). Un arī vairāk tāpēc, lai varētu mierīgi "sapazīties" un saprast, ka nu dzīve ir mainījusies mums visiem trim. Pie tam, mūsdienu tehnioloģiju laikā, kad jebkurā brīdī Skaipā var visu ieraudzīt...

Ehh... Pačīkstēju Ja man tagad teiksiet, ka es tiešām esmu cūka... Nu, pieņemšu arī šo viedokli. bet neko nemainīšu - savos 2x18 ar astīti gados esmu pārliecināta par to, ka darām tā, kā būs labāk mums ar bēbi. Un visa pārējā pasaule tās dažas dienas pagaidīs.

[Spārka]

Tu visu dari pareizi.
No stratēģijas viedokļa varbūt var kaut ko izdomāt, lai pārvirzītu uzmanību. Lūgt padomu, palīdzību par kaut ko, kas uz vēlāku laiku attiecas..

[Luīze]

Kikamora, esmu pilnībā Tavā pusē!
Tavai mātei būtu pēdējais laiks saprast, ka Tev ir sava ģimene, kurā viss notiks tā, kā Tu gribēsi.
Turklāt es uzskatu, ka tikko dzimis bērniņš radu un draugu pūļiem dažus pirmos mēnešus klātienē nav jāatrāda.

p.s. Apsveicu ar gaidāmo priecīgo notikumu!
p.p.s. Jautājums par ķeizaru vairs nav apspriežams? Man pašai nav bijis, bet zinu, ka pirmais mēnesis, kamēr viss sadzīst, esot grūts.

[Kikamora]

Tu visu dari pareizi.
No stratēģijas viedokļa varbūt var kaut ko izdomāt, lai pārvirzītu uzmanību. Lūgt padomu, palīdzību par kaut ko, kas uz vēlāku laiku attiecas..

Jau visā procesā "konsultējos" par bērnu drēbītēm, gultu, barošanu utt. Arī par noteiktām dienām/laikiem, kad es priecāšos par viņu palīdzību, esam runājušas. Bet ar to, redz, ir par maz, viņai vajag visu, tūlīt un tagad, un tieši tā, kā viņa ir izdomājusi - citu cilvēku viedoklis neeksistē (tāds viņa cilvēks pēc dabas - ģimenes diktators).

Kikamora, esmu pilnībā Tavā pusē!
Tavai mātei būtu pēdējais laiks saprast, ka Tev ir sava ģimene, kurā viss notiks tā, kā Tu gribēsi.
Turklāt es uzskatu, ka tikko dzimis bērniņš radu un draugu pūļiem dažus pirmos mēnešus klātienē nav jāatrāda.

p.s. Apsveicu ar gaidāmo priecīgo notikumu!
p.p.s. Jautājums par ķeizaru vairs nav apspriežams? Man pašai nav bijis, bet zinu, ka pirmais mēnesis, kamēr viss sadzīst, esot grūts.

Ir cilvēki, kuri nesaprot Māte man ir (kā jau teicu) diktators. Tur vienīgā iespēja ir vai nu maksimāli distancēties, vai "līdz asinīm" cīnīties par katru savu viedokli, par katru savu uzskatu. Šajā gadījumā es negribu distancēties, jo gribas bērnam mīļus vecvecākus un arī zinu, cik ļoti viņi gaidīja šo brīdi (un vairs necerēja sagaidīt). Tā ka nākas "cīnīties".

Par ķeizaru - nē, tas bija mans lēmums mirklī, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī. Nevaru pamatot, kāpēc, vienkārši zinu, ka tā vajag. Zinu, ka pēc tam ir grūti, bet tās vismaz ir prognozējamas grūtības. dabīgajās dzemdībās viss var būt ideāli, bet var arī būt tādas briesmas, ka ne tikai pirmo mēnesi būs grūti.... Man apkārt esošās mammas, kas izmantoja ķeizaru, 100% atkopās ļoti ātri un bez problēmām. Tās, kas dabīgi laida bērnu pasaulē... 50/50 - pusei bija komplikācijas, sarežģījumi, plīsumi un kas tik vēl nē.

[reno]

Papuci (savējo) un savu vīru  nevari iesaistīt cī'ņā?  Pareizi dari, ka pastāvi uz savu. Situācija smaga -mammas palīdzība droši vien būs vajadzīga, tādēļ kā ar nazi griezt  nevari.
Pajautā, vai dzemdēs/ies uz ķeizaru arī tavā vietā

[taj]

Arī pievienojos, ka tad ir tikai normāli pabūt dažas dienas savā nodabā, bez mazuļa uzreiz atrādīšanas.

Tomēr, jāteic, dzīve visādi var iegrozīties un ļoti sastrīdēties ar mammu, topošo vecmāmiņu arī neieteiktu, vēlāk var tomēr noderētvpalīdzība, un tad ir jāpieņem arī vecmāmiņas raksturs.

Kā variants, ja ļoti vēlas apciemot uzreiz, ieteiktu stingri vienoties, ka apraudzīšana būs vienu stundu un viss. Kā arī noteiktā, pārliecības bezierunu, bet laipnā balsī pateikt konkrēti, ka turpmāk organizatore būsi Tu pati (jo mamma un tēvs ir atbildīgi katru dienu par zīdaiņa vecuma mazuli, nevis vecmāmiņa, lai arī cik enerģiska un mīļa).

Jo pārliecinātāk runāsi Tu pati, jo ātrāk jaunā situācija ieiesies.

No sirds apsveicu par notikumu!

Par ķeizargriezienu. Man bija pirms daudziem gadiem. Nebija tik traki. Drusku pasmeldza rēta, bet uzreiz deva atsāpinošos un varēju jau otrajā dienā tā ne-strauji celties un darīties. Bet tagad jau medicīna ir vēl vairāk uzlabojusies un domāju, viss būs labākajā kārtībā!

[Spārka]

Dīvaini, ka viņa ciemiņus iecerējusi. Tradicionāls ir uzskats, ka vismaz pirmo mēnesi nekādus "svešos". Tur pamatojumu ir kaudzēm, no psiholoģiskiem un maģiskiem līdz medicīniskiem.
Ja nevar atrast kompromisu (īsa vecvecāku vizīte), tad jācīnās. Nevar sev tik būtiskā lietā padoties.

[dip]

Mamma - diktators - tas daudz ko izsaka. Un, cik noprotu, Tu neesi nekāda padsmitgadīga meitene. Pat, ja arī būtu, tā ir Tava ģimene, Tavs (un vīra) bērns. Un punkts.
Es savai mammai viņas mazdēlu parādīju mājās caur durvju stiklu, jo baidījos no infekcijām (pirmais bērns un Spoka pamācības). Man pat liekas, ka piektā diena arī ir stipri par ātru.
Pareizi, ka tieši pateici. Un nesatraucies, ka mamma dusmosies. Nea. Ceru, ka viņai arī kāds apskaidros situāciju.

[Mao]

1. Apsveicu, lai viss labais stāv apkārt, kā sēta un vieglas dzemdības.
2. Nonododiet savu pozīciju, turieties (protams var atkāpties par pāris dienām, citas idejas) bet, jo Jūs turaties par savu nākotni. Pagātnei vēl būs miljons reižu laiks pateikties un atdarīt.

P.s. un atvainojos par savu ķeburaino domu gājienu.

[kvadra]

Pilnībā Tevi atbalstu, pareizi darīji. Ir jānoliek savas personīgās telpas robežas un visiem, ar takta un mēra sajūtu apdalītajiem, jāsaka tiešā tekstā. Un vispār - kādi var būt "ciemiņi" pie tikko dzimuša bērna?!

Lai vieglas dzemdības, veselību pašai un mazajam!

Gan jau vecāki apdomāsies un sapratīs savu kļūdu.

[tuk]

Padoties nedrīkst, bet sanaidoties arī nebūtu gudri.
Es laikam, ja man būtu tik organizatorisks mammucis,
visu liktu uz vīrusiem, kuri plivinās visriņķī un jaundzimušam mazulim vēl nav tik
stipra imunitāte. Ja vēl sprēgātu, tad draudošā tonī - ārsts aizliedza!
Un lai atslābst! Nu turies gan!

[Nāra]

No visām situācijām var iziet ar meliem, ja negrib konfliktus. Izdomā, ka ārsti neļauj, ka tev komplikācijas vai kaut ko īpaši neticamu. Žēl, ka jau iepriekš kasījies, varēji it kā piekrist, bet tad, žēli raudot, pateikt, ka nevar, jo...un seko labi izdomāti meli. Tu jau savu mammu labāk pazīsti un apmēram zini, uz ko var spiest.
Nesaprotu Tavu mammu, tiešam kāds tā dara?!?
Tiešām tagad katra var izvēlēties ķeizaru tāpat vien, jo gribas? Un arī izvēlas? Dīvaini.

[Kikamora]

Papuci (savējo) un savu vīru  nevari iesaistīt cī'ņā?  Pareizi dari, ka pastāvi uz savu. Situācija smaga -mammas palīdzība droši vien būs vajadzīga, tādēļ kā ar nazi griezt  nevari.
Pajautā, vai dzemdēs/ies uz ķeizaru arī tavā vietā

Papucis jau darbojas kā "zibensnovedējs" šobrīd. Viņš jau arī bija diezgan sarūgtināts, ka uzreiz netiks mazdēlam klāt, bet manus argumentus pieņēma, saprata un akceptēja manu viedokli. Vīram pietiek "darba" ar otru vecmāmiņu Tur arī nav tik vienkārši...

Arī pievienojos, ka tad ir tikai normāli pabūt dažas dienas savā nodabā, bez mazuļa uzreiz atrādīšanas.

Tomēr, jāteic, dzīve visādi var iegrozīties un ļoti sastrīdēties ar mammu, topošo vecmāmiņu arī neieteiktu, vēlāk var tomēr noderētvpalīdzība, un tad ir jāpieņem arī vecmāmiņas raksturs.

Kā variants, ja ļoti vēlas apciemot uzreiz, ieteiktu stingri vienoties, ka apraudzīšana būs vienu stundu un viss. Kā arī noteiktā, pārliecības bezierunu, bet laipnā balsī pateikt konkrēti, ka turpmāk organizatore būsi Tu pati (jo mamma un tēvs ir atbildīgi katru dienu par zīdaiņa vecuma mazuli, nevis vecmāmiņa, lai arī cik enerģiska un mīļa).

Jo pārliecinātāk runāsi Tu pati, jo ātrāk jaunā situācija ieiesies.

No sirds apsveicu par notikumu!

Par ķeizargriezienu. Man bija pirms daudziem gadiem. Nebija tik traki. Drusku pasmeldza rēta, bet uzreiz deva atsāpinošos un varēju jau otrajā dienā tā ne-strauji celties un darīties. Bet tagad jau medicīna ir vēl vairāk uzlabojusies un domāju, viss būs labākajā kārtībā!

Runāšana nelīdz, cilvēks vienkārši nedzird to, ko negrib dzirdēt. Ir mēģināts, daudzas reizes. Konstruktīvi argumenti, emocionāli argumenti utt. Nestrādā.
Kā joku varu pastāstīt - sen atpakaļ (es jau biju pilngadīga, dzīvoju, strādāju  Rīgā, bet tiku regulāri kontrolēta) kārtējo reizi ierodas mammucis ciemos. Par kaut ko sāk uz mani kliegt (goda vārds, neatceros iemeslu). Es, zinot, ka nav vērts runāt pretī, uztaisu vainīgu sejas izteiksmi, māju ar galvu, klusēju un gaidu, kad viņa izklaigāsies. Viņa rājas, rājas... Saprot, ka es pretī neko nesaku. Un tad seko galvenā frāze - "Un beidz psihot!" Tā viņa redz un dzird apkārtējos - caur savu konkrētu prizmu. Neredz to, kas ir, bet to, ko ir iedomājusies. Tā ka esmu iemācījusies cīnīties par sev svarīgām lietām, apiet (noklusēt) mazāk svarīgas, novērst uzmanību, slavēt, uzklausīt... Kaut kā jau normālas attiecības esam saglabājušas, gan jau arī šoreiz viss nokārtosies. Vienkārši jāpārdzīvo tas laiks:)

par ķeizaru - nu, es jau arī saprotu, ka, ja jau 2 dienas pēc operācijas raksta laukā, tad nevarētu būt nekas tik ļoti traks. Bet esmu gatava uz fiziski smagu laiku. Labi, ka vīrs praktiski visu laiku varēs būt klāt gandrīz 2 nedēļas no vietas.

[Kikamora]

Paldies visiem par apsveikumiem Piedodiet, ātrāk nepateicos, es te no datora līdz ķēķim un atpakaļ lēkāju.

Dīvaini, ka viņa ciemiņus iecerējusi. Tradicionāls ir uzskats, ka vismaz pirmo mēnesi nekādus "svešos". Tur pamatojumu ir kaudzēm, no psiholoģiskiem un maģiskiem līdz medicīniskiem.
Ja nevar atrast kompromisu (īsa vecvecāku vizīte), tad jācīnās. Nevar sev tik būtiskā lietā padoties.

Kas tur dīvains - iespēja palielīties - "man ir mazbērns! Man tagad ir tā, kā jābūt!" 
Visus potenciālos ciemiņus izdevās atrunāt (nojautu, par kuriem iet runa, apzināju, protams, visi saprata situāciju   ) Tā ka vienīgais papildus ciemiņš vecvecākiem varētu būt vīramāsa, bet par to man ir pat prieks, jo viņa spēs gan nokontrolēt vecvecāku emocijas, gan arī man palīdzēt. Visi pārējie var cerēt uz bildēm telefonā un satikšanos "dzīvajā" pēc pāris mēnešiem.
Par slimnīcu jau arī pateicu - neviens iekšā tāpat nelaidīs, pat vīru tikai ar plaušu rentgena izrakstu laiž.

No visām situācijām var iziet ar meliem, ja negrib konfliktus. Izdomā, ka ārsti neļauj, ka tev komplikācijas vai kaut ko īpaši neticamu. Žēl, ka jau iepriekš kasījies, varēji it kā piekrist, bet tad, žēli raudot, pateikt, ka nevar, jo...un seko labi izdomāti meli. Tu jau savu mammu labāk pazīsti un apmēram zini, uz ko var spiest.
Nesaprotu Tavu mammu, tiešam kāds tā dara?!?
Tiešām tagad katra var izvēlēties ķeizaru tāpat vien, jo gribas? Un arī izvēlas? Dīvaini.

Nepatīk man melot. Ja agrāk varēju viskautko sadomāt, tad tagad tomēr gribas pa tīro. Un es arī nekasījos. Vienkārši pateicu, ko vēlos, uzreiz pamatojot, kāpēc tieši tā un piedāvājot kompromisa variantu. 
Par ķeizaru - jā, ja esi gatava maksāt, tad nekādu problēmu. Un izvēlas daudzas. Ja grib bezmaksas, tad gan reti kurai ļauj, indikāciju saraksts ļoti mazs.

[Mao]

Šeit drusku zinātniski psiholoģiskais pamatojums pozīcijas stiprībai:

Tātad, pastāv uzskats, ka dabā viss sastāv no trīsstūriem. Nē, es neesmu ticīgais, tā ir sagadīšanās. Daba esot kosmiski milzīgs trīsstūru šūnu mudžeklis, bet virsotnes vienmēr ir uz augšu. Kad kāds, no apakšējās pozīcijas lien augšā, trīsstūrī ir erors, jo viņš lien ne savā vietā, un atbrīvo - iztukšo savu vietu. Mēdz gadīties, kad kāds no augšās (bērns) lien lejā, aizvietot vienu no vecākiem. Arī tad ir erors. Tikko kāds bāžas ne savā pozīcijā - šūna ir kropla un tai grūtāk pāriet nākošajā. Protams, piemēram vecāka nāves gadījumā, vieta paliek tukša, bet savu vietu nedrīkstot pamest neviens bērns, lai aizvietotu mirušo. Viņš tad upurē savu nākotni, savas šūnas iespēju būt.


[attachment deleted by admin]