Taisnības labad sakot, tas mūsu spēks būtu ar iekš tā, ka pats Ušakovs ir stratēģiskās sprukās un vairs reāli nevar atļauties kaut kādas Rīgas tautas republikas un bla bla bla. Līdz ar to cīņa izklājas politiskā un likumiskā plaptātē un vajadzētu sākt ar to, ka Ušakovu mēs saucam par Ušakovu, vai Nilu, vai Nilucīti, nevis kaut kādu ušaku. Paši sevi pazemojam.
Jeb citiem vārdiem - šis ir 56. mājiens kādam/kādai pavisam citam/citai pie vienās klopes.