Nu, labi, ja varonība ir sevis upurēšana nācijas labā, tad o.k., tad varētu attaisnot arī līdzcilvēku izkalpināšanu, jo iegūst jau daudz lielāka cilvēku kopa. Bet ko gan šodien tādu var panākt upurējoties? Nekā tāda jau nav, tāpēc varonības jēdziens devalvējas un tiek piešķirts ekstrēmistiem
Ungārs Orbans (?) IR varonis, un kas gan, salīdzinot ar viņu, ir visi tie lēcēji, lidotāji un kāpēji? Nekas. Piekrītu, - tā nav varonība, bet - izdarības. Vai varonībai nav pielietojuma šodien? Ir, un kā vēl! Vot, Kučinskis varētu būt varonis un pasludināt, ka:
1. ES Sankcijas pret Krieviju Latvijai nav izdevīgas.
2. ES atsakās LV kompensēt jebkādus zaudējumus šai sakarā, tāpēc ...
LV vienpusējā kārtā izstājas no sankcijotāju klubiņa. Lūk, tā būtu tik tiešām varonība nacionālo interešu vārdā. Tikai te ir vajadzīgas gan aknas, gan mugurkauls, gan *las (atvainojiet) ...
Lukašenko, Čavess, Kadafi, Dustums, somi 1939. gadā, poļi 1940. gadā, čečeni deviņdesmitajos .... Visi ir stājušies pretī pārspēkam.
