Pilns tops nekādi nesanāk. Lai gan izlasīts vairāk par trim, tomēr lielākā daļa, manuprāt, lai arī interesanta, medaļas nav pelnījusi. Viena topa kandidāte gan ir - Hennings Mankels "One step behind".
Jūs tā slavējat Dikēru, ka būs jāizlasa, lai gan slavētais Svonsons "Līdz nāve mūs šķirs" man līdz topa virsotnei tomēr nevelk. Jā, interesants, grūti atrauties, bet, lūk, kā nakata kungs minēja par to spriedzi raisošo šablonu, - tā spriedze šķita tik pašmērķīga (sak' - kā vēl pārsteigt lasītāju), ka brīžam sižets kļuva iepriekšparedzams.