Man šorīt veļa mazgājas 90 grādos - runčam bija iesnas un visa palaga mala dzelteni zaļa...nošķavāta.
Toties no putneļiem ir kas jauks. Katru rītu noskatos, kā šamie pa barotavu siro.
Pamatā tur dzīvojas zīļuki un zvirbuļi. Tos pazīstu. Bet ir vēl daži īpatnēji putneļi. Vieni ir turpat uz pusi mazāki par zīlītēm un krāsa tikpat raiba kā zvirbuļiem, tikai zvirbuļiem viss raibums ir brūni-melns, bet šitiem sīkuļiem - zaļi-melns, ar zaļo pārsvarā. Mājinieki izsaka minējumus, ka tie esot izmukušu kanāriņu bastardi
.
Tad vēl ir veikli smukuļi, kam daiļa melna svītra no knābja pāri vaigam līdz spārnam - precīzi kā dāmām biezi uzvilkta acu līnija. Šitie vienmēr pa virsmu parvietojas ar galvu uz leju un nekā citādāk.
Nu, sīļi ir sīļi. Švīti ar koši zilām spārnu malām.
Toties dzeņi ir individuālisti - katrs ar savu uzvalka stiliņu! Jau rakstīju, ka pirmo reizi redzēju dzeņus ar zaļu krāsu sarkanās vietā. Tagad zinu, ka te vismaz 5 tādi ir, jo bija 5 vienlaikus tuvējās ābelēs satupuši. Viens sarkanvēderainis ir blondīns! Sarkanā krāsa tikai mazdrusku uz galvas - ar bišku melnu spalvu piejaukumu un lielā plankumā uz vēdera, bet tā - viscaur balts!
Ģimenes strīdi dalās uz pusēm - puse par to, ka dzenis blondīns, puse - ka nosirmojis
