Sapratu, par kuru tēmu ir runa.
Man viss sākas ar "Sveiki"! Pirmajai reizei - ne vairāk. Ja cilvēks ir atņēmis (viss normāli), tad nākamajā reizē var pajautāt kko par māju, teritoriju, dzīvošanu vai nedzīvošanu ziemā, par bērniem, kuri var nākt līdzi kopējam baram, utt. Jāsāk ir pamazām un jāskatās, kā reaģē. Vēl vēlāk jau ir iespēja aprunāties, tad - piedāvāt palīdzību, ja ko ievajagas ... Tā nu esmu nonācis līdz tam, ka viens kaimiņš aizdod pašam nevajadzīgu akumulatoru uz pusziemu, bet citi nāk skatīties hokeju (paša būdiņā TV nav), dabū tabletes pret saaukstēšanos, kad vajag un nav pašiem, dod savu bērnu līdzi braucienā uz jūru un ezeru. Tā kaut kā, bet visi šeit ne tuvu tādi nav.
Vēl ir svarīgi izvēlēties pareizo sākumpieeju nepazīstamajiem no divām:
1. Viņš noteikti ir labs cilvēks un priekš manis tāds paliks, ja kko nesabojās.
2. Viņš noteikti ir slikts, un priekš manis tāds paliks, ja nepierādīs man, ka tāds nav.
