Šodien Sorosoīdi visas malās izbazūnējusi, ka pretojoties Krievijas propagandai ir jādala bērniem prezervatīvi, nevis jāmāca viņus būt atbildīgiem un atturēties no dzeršanas, pīpēšanas un seksa, ko propagandē mums draudzīgā Holivuda. Un kritiskais jautājums paliek atklāts - cik gados tad ir bērnam tas vecums, kad viņam vajadzētu ļaut un mudināt izbaudīt seksuālo brīvību? Tehniski, vecākiem būtu jāsāk uztraukties no pirmām mēnešreizēm, kad bērns aiz vientulības un zombējuma (vai citām psihiskām un sociālām kaitēm) varētu sadarīt muļķības, ko ne tikai viņa vecāki, bet arī viņš pats agrāk vai vēlāk nožēlos (bērns, seksuālas slimības, bojāta psihe, utt).
Man uz šo brīdi nostāja ir tāda, ka no dzeršanas un pīpēšanas bērniem, līdz 21 gadam, vajag atturēties, un es rādu aktīvu piemēru. Par seksi jeb moderni sauktajām attiecībām ar fizisku kontaktu, es saku, ja bērns ir izteikti homoseksuāls, lai dara to daudz un bieži, - atklāj jaunas robežas aiz aizliegtā - narkotikas, ātras mašīnas, adrelanīna izdalīšanos veicinošas izklaides ... Savukārt, ja bērns ir tendēts uz ģimenes dzīvi, es iesaku tomēr meklēt to partneri, ar ko pavadīsi vismaz 5 gadus kopā sapratnē un savstarpējā cieņā, un varbūt audzināsi saviem vecākiem mazbērnus. Un tāpēc atturēties no izlaidīga dzīves veida fiziskos kontaktos.
Vai man ir nepareiza attieksme un vai viņu kur vajadzētu koriģēt?