Ja Pūka tur, kur viņa tagad ir, uztvēra, ko domāju, tad viss OK, ja nē, tad te rakstīt tāpat vairs nav jēgas.
Nepiekrītu mediķiem, ka nav vērts atbalstīt tad, kad ir skaidra iznākuma prognoze - arī nemediķi saprata, ka ir slikti un ka uz ļoti pozitīvu iznākumu lielas cerības nav. Forši taču, kad citi par tevi ko labu piedomā, kad tev švaki, arī tad, ja neko praktisku tur izdarīt nevar. Neviens te nenāca un neteica, ka vajag, piemēram, samesties labākām zālēm. OK, desmitus vai simtus K te droši vien nesavāktu, bet kādu saprātīgāku apjomu varbūt.
