Laika sajūta

[Nomade]

Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?

[Minne]

Pilnīgi subjektīva lieta, atkarīga no notikuma nozīmīguma

[Bobs]

Ne vienmēr nozīmīgums pie vainas. Citreiz sēž atmiņā nebūtiski sīkumi

[Minne]

Nozīmīgumam ir visādas gradācijas - no maznozīmīga līdz ļoti nozīmīgam. Tādēļ teicu, ka subjektīvi mērāma

[i.e.v.a.]

tā kā Visums izplešas, laikatelpa transfomējas. Iespējams, līdz ar to mainās arī izjūta par laiku un par piepildījumu telpā.

[Bebrs]

Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?

Ar gadiem, vai drīzāk vecumu laiks skrien ātrāk. Bērnībā sagaidīt dzimšanas dienu,
ziemassvētkus, nedēļas nogali, mūžība
Kkur lasīju, tas tādēļ, ka tiek pievērsta uzmanība ntajām detaļām.
Un tiešām, bērns pa ceļam uz mājām pamana ntos ‘sīkumus‘, dīvaina lapa,
re kāds mākonis, kāda tam poga pie mēteļa.

Uztvertās, apstrādātās informācijas daudzums laika vienībā nosaka to ilgumu vai ātrumu.

[Minne]

Nē, mūslaiku bērniem arī laiks skrien ātri. Speciāli pajautāju par sajūtām

[ragana]

Samērā bezjēdzīga diskusija, jo tēma ir tik plaša, ka katrs spriedums ir tikai mazmazītiņa komponente no visa kopuma.

[daddy]

Nu, es te pafilozofēšu. Par laika sajūtu. Kad tas ir ilgs un kad tas ir īss? Piemēram, var teikt, ka pagājuši 10 gadi - oi, tas tikpat kā vakar bijis, bet var arī - ak, kungs, cik ilgi. Kas to nosaka?

Nefilozofē, bet pieej tām lietām praktiski:
1. Attin šokolādes tāfelīti (kuras vajadzētu pietikt visai dienai) un uzņem laiku, cik ātri tā pazudīs - tas ir īss
2. Iespied pirkstu durvīs un skaiti līdz trīs - uzzināsi, ko nozīmē "ilgi".
3. skaiti garāmbraucošās mašīnas. Tad kad tiksi līdz ZB, tad zini, ka tas ir trešdaļa no "ļoti ilgi"

  

[Mangusts]

Bet par laika rituma atšķirību bērnībā un vecumā kāds pasniedzējs stāstīja - esot teorija, ka tas tādēļ, ka bērnam ir daudz jauna, bet pieaugušjam viss pazīstams. Lai pieaugušajam laiks nritētu tik strauji, jāizraujas no rutīnas - jāceļo (vienalga kur, galvenais, lai vieta sveša), jāapgūst kas jauns, kaut vai nedaudz jāmaina ierastā lietu kārtība. Man ceļojumos tiešām laiks šķiet citādāks nekā ikdienā mājas-darbs-mājas.

[Minne]

Tātad, ja bērnam laiks rit ātri, viņam ir rutīna?

[Bobs]

Patiesībā laika kā tāda nav. Un neviens fiziķis nevar paskaidrot, kas ir laiks

[Zigfrids]

Neatceros, kurš (iespējams - Einšteins) ir izteicis hipotēzi, ka laiks ir 4. dimensija, kurā mēs pagaidām tikai vienā virzienā protam pārvietoties. Cilvēki jau sen sapņo par laika mašīnu - iespēju kustēties ne tikai vienā virzienā.

[Mangusts]

Tātad, ja bērnam laiks rit ātri, viņam ir rutīna?

vienveidīga dzīve, varbūt kaut kā to ietekmē visas modernās tehnoloģijas - viss šķietami kļuvis tuvāks un sasniedzamāks.

[Bebrs]

Patiesībā laika kā tāda nav. Un neviens fiziķis nevar paskaidrot, kas ir laiks

Jauki, ka laika nav! Esam mūžīgi!