Sēž uz soliņa vecītis ar vecenīti. Vecītis:
– Eh, atceros, bija man jaunībā tāda Mildiņa, uzvārdā Krūmiņa, smuka meita bija... Ļoti viņu mīlēju. Nez, kur viņa tagad, sen neesmu redzējis...
Vecenīte, atvēzējoties ar somiņu:
– Tu, vecais kraķi, tā taču esmu es!!!