40 gadi pa tuksnesi...

[dr.no]

Nu, par šo bībeles tēmu, ka Mozus izredzēto tautu 40 gadus veda pa tuksnesi, lai aizmirstos vergu domāšana ir daudz runāts Latvijā...pēc 40 gadiem aizmirsts būs padomju mantojums!
Jau 26+ gadi pagājuši....aizmirstas divas trešdaļas? ...aizmirsts tas, ka apčakarēt sistēmu un dzīvo zaļi? ...šķiet nekas nav aizmirsts, ka jāčakarē sistēma ...ja padomju sistēmā tā bija darba tēlošana, haltūras, blati utt....tad šodien - nodokļi, māja-kuģis utt
Mācītàjs Juris Rubenis uzsver, ka teiktajà par "40 gadi tuksnesī" būtiskais un galvenais nav 40 gadi, bet gan tuksnesis...
Tuksnesis, kur nekā nav, atbrīvo domas un dzīves uztveri vairāk kā 40 gadi...
Neesam 26+ gadus gājuši pa tuksnesi...tāpēc vai jaunai paaudzei nebūs tas pats gēns - apčakarēt savu valsti diez vai mirs pēc 14- gadiem...
Tuksnesis nav iziets...

[Zigfrids]

Esmu ievērojis, ka latviešu vidē tad, kad jāizšķiras starp stipru valsti un personisko brīvību, priekšroka lielākajā daļā gadījumu tiek dota variantam Nr. 1. Pagaidām neesmu sapratis, kur ir iemesls, bet šķiet interesanta šī parādība. Esmu indivīda brīvības un atbildības piekritējs, tāpēc jautājumos no sērijas "X. čakarē valsti" mani viedokļi nebūt vienmēr nav viennozīmīgi. Un galu galā man ar šo valsti arī ir līgums.

[dr.no]

Tas, kā mēs čakarējam valsti izpaužas tajà, ka nepārtraukti ir jāpalielina kontrolieru, policistu, prokurori skaits un jāceļ §iem atalgojums...
Ok, esmu naivs, bet ticu, ka pirmās Latvijas laikā, ja likumā rakstīts, ka drīkst zāģēt tikai 50 cm egles diametrā, tad visi tā darīja un likumu ievēroja...šodien zàģē 40 cm , tāpēc vajag inspektorus, kuri to kontrolē..šiem savukārt maza alga, un ir korupcija ...jāpalielina algas! ...un tas nav risinājums, jo tauta nav bijusi tuksnesī un aizmirsusi, ka jāčakarē valsts...valsts, kura nu ir viņu valsts...un čakarē to arī tie, kas ir valsts maizē - šķērdē savās privātās interesēs......
Pirmā Latvija veidojās pēc 6 gadu kara perioda...karš Latvijā bija no 1914.- 1920.gadam...karš ir tuksnesis...un valsts tika veidota no nulles...

[Zigfrids]

Viens gudrs arābs kādreiz, jau labi sen, ir teicis, ka gadījumā, ja varas un tautas redzējums par valsts attīstību un darbības virziens nesaskan, tad neizbēgami agri vai vēlu tādā valstī iestājas stagnācija. Man šķiet, ka ļoti labi un precīzi teikts (vārds vārdā neatceros, bet aptuveni tā bija). Vai tā nav mūsu situācija? Ja nav, tad tālāku jautājumu nav. Ja ir, tad kuram pirmajam kas jādara?

[Atuss]

Mainās vertības.. Piekrītu manuprāt agrak bija godīgāki cilvēki gan pret sevi un citiem, tagad, domājams tikai godīgums balstās uz savām vajadzībām. Uzreiz jautajums par lielo sprādziena teorīju, tīri no filozofiskā viedokļa vai tāds restarts nav pat vajadzīgs? Cik tālu mēs aiziesim? Vai Tev kā cilvēkam ar savu subjektīvo viedokli vairs ir kādas teikšanas pār sevi? Cilveki daudz spriedelē, maz dara, daudz gaužās.. Latvijas varinatā es tuksnesi salīdzinātu ar mūsu pašu skaisto mežu, kurš tiek protams izputināts bet gribu ticēt, ka tur kadi nacionālisti cinās par mūsu vērtībām. Miers, klusums, meža smarža, vai to pat ikdienā kāds vairs spēj novērtēt? Domāju, ka nē.. Budisms ir labs piemērs.

[Zigfrids]

Taisnību sakot, te kļūst redzams tas, ka bez reliģijas vai kā līdzīga ... agri vai vēlu sākas nejauki procesi.

[daddy]

40 gadi jāuztver simboliski - lai neviens, kas izgājis no Ēģiptes verdzības, neieietu apsolītajā zemē. arī Mozus neiegāja... 40 gadi bija tolaik, tagad dzīves ilgums ~70, tā ka knapi trešdaļu esam nogājuši...


bet mēs jau tāpat neieiesim...