baudām -> nē?

[dr.no]

Ja palasām pasaules Dabas fondu, tad vāks cilvēcei ir...pieaugot cilvēku miljardiem un viņu vēlmēm pēc resursiem, tas vāks būs drīz..
Visi grib dzīvot labāk, tērēt vairāk utt..
Nu, kaut vai veļas mazgāšana...kad parādījās pirmās automātiskās veļenes, tad bija veļas mazgātuves, kurp visi stiepa savus palagus utt...tagad katram tā ir mājàs...
Ja agrāk šīs tehnikas ražotāji bija ieinteresēti ražot visizturīgāko, jo pirka komersanti  - veļas mazgāšanas organizētāji, tad šodien, kad katram ir veļene, ražotājs ražo lētāk un ar domu, ka pēc dažiem gadiem būs pircējam jāpērk jauna...ekonomikai ir jāaug!
..nu, un kas notiks, kad katrs ķīnietis, katrs indietis gribēs savu veļeni, ledusskapi, auto utt..?
Lūk, reklāma - par 10 € uz Romu!
..bet cik izmešu, cik tāds lidojums nodara ļaunu dabai?
...esmu tàds pat kā visi...savulaik gribēju gan Romu, gan Barselonu utt..taču , ja nākotnes 10 miljardi gribès to pašu - bùs vāks..
Ok, dzeram vīnus - nenoliedzami, ka bauda...taču tas transporta kaitējums ir liels...ne jau vienai pudelei, bet 10 miljardu pudelēm, kuras pa pasauli tiek sūtītas krustām šķērsām...un tas pats praktiski ar visu saražoto...
Nu, varēsim atteikties no dienvidu vīniem un konjakiem?
Dzersim tik alu un šmakovku?
p.s.
...un īstie vienīgie ekologi laikam ir bomži...neveicina ražošanu, nelido ar lidmašīnām, nemazgājas un pārtiek no atmestā...gandrīz vai jāciena..

[Spārka]

Nav tikai bomži, ir daudz cilvēku, kas nopietni par to domā. Minimāli - šķiro atkritumus, neņem veikalā liekus maisiņus, ko var, to audzē paši utt.

[dr.no]

Nav tikai bomži, ir daudz cilvēku, kas nopietni par to domā. Minimāli - šķiro atkritumus, neņem veikalā liekus maisiņus, ko var, to audzē paši utt.

...mazs plāksteris sirdsapziņai domājošam par šo..
Galvenā problēma ir globalizācija...un cilvēka dziņa dzīvot labāk, skaistāk utt
Nu, kurš negrib jaunas drēbes, sekot modei? ...nu, cik dàmas pasaulē nesapņo par kurpju istabu?
Cilvēks ir kā slimību izraisošs mikrobs organismā, ko sauc par.Zemi....un slimība ir globāla, visaptveroša...un kaut ko glābt varbūt var, ja mainàs cilvēka dziņas...

[olgucis]

Kā es jums saku - VISS iet uz galu! Progress veicina iznīcību. Cilvēks tikai ar savu eksistenci apdraud visu dzīvo uz planētas. Esmu kaut kur lasījusi, ka pirms mums uz zemes jau bijušas vairākas  civilizācijas un kur viņas tagad palikušas? Turpat, kur būsim mēs ar visām savām vešmašīnām un celofāna maisiņiem. Visuma mērogā , mēs esam tāda hroniska  vīrusu populācija uz vienas konkrētas nabaga planētas, no kuras nevar tik vienkārši tikt vaļā un Visums  pacietīgi gaida, kad mēs paši sevi dobeigsim. Kārtējo reizi... ;o)

[Minne]

Kkur lasīju, ka no Kosmosa vai vrb tomēr ne no tik milzīga augstuma pilsētas izskatoties pēc vēža šūnām.

Patiesībā ko mēs zinām par mērogiem un skatupunktiem, vai ne?

[Bobs]

ar katru dienu esam tuvāk nāvei..

[Minne]

ar katru dienu esam tuvāk nāvei..

Bobi, nē, pēc daudzu filozofijas tuvāk kārtējam mēģinājumam atkārtot dzīvi

[Bobs]

Bobi, nē, pēc daudzu filozofijas tuvāk kārtējam mēģinājumam atkārtot dzīvi

mjā, no sava uzdevuma neizbēgsi. Vakar tā aizdomājos par vienu man tuvo radu lokā esošo cilvēciņu. Kas nāca pasaulē nolemts drausmīgam liktenim. Viņu no tā paglāba cilvēki. Pēc daudziem gadiem, kad likās, ka nu tik dzīve aiziet, tie kas viņu paglāba, beigās palika par tādiem, kas viņu gremdē atpakaļ karmiskajā liktenī. Tur neviens neko nevar mainīt, tā nav cilvēku griba vai rīcība, tā ir vnk traģiska situācija, jeb sakritība. Un izejas no tā galīgi nekādas. Es varu tikai no malas vērot un gūt filozofiskas atziņas.
Ka tas, kas uzlikts, no tā baigi grūti aizbēgt. Jo to jau laikam cilvēks pats sev šai dzīvei paredzējis kā pārbaudījumu, kam iziet cauri.

[Nomade]

Izlasīju, 2x izlasīju, un kāds īsti ir jautājums? Tēze, ka vajag dzīvot zaļāk, vai ka bomži jāatbalsta?
Par bomžiem neko nezinu, bet tā.. atkritumus šķiroju, pudeles, stikls, plastmasa....kokus savā 2x2 ha stādu. Un? Jā. Pasaule iet uz galu, iet. Un?
Ja manā Pierīgā būtu, kur tos šķirotos atkritumus nodot, labprāt to darītu, bet nav kur. Tas ir valsts pārziņā.
Un jau trešo mēnesi eju uz veikalu ar savu kulīti.
KAS VĒL MAN JĀDARA?

[Minne]

Visticamāk, tas bija retorisks dvēseles kliedziens. Mēs katrs varam dzīvot pēc savas sirdsapziņas uzskatiem, bet, manuprāt, "pa lielam" tas kopējo tendenci neietekmēs

[Pifs]

Rokas nost no baudām!!! Tik vien dzīvē prieka un to pašu mēģina sagandēt.
Un savas "kulītes" uz veikalu principā neņemšu. Padomijas laikos papilnam "atstaipijos" ar kuļķenēm.

[Minne]

mjā, no sava uzdevuma neizbēgsi. Vakar tā aizdomājos par vienu man tuvo radu lokā esošo cilvēciņu. Kas nāca pasaulē nolemts drausmīgam liktenim. Viņu no tā paglāba cilvēki. Pēc daudziem gadiem, kad likās, ka nu tik dzīve aiziet, tie kas viņu paglāba, beigās palika par tādiem, kas viņu gremdē atpakaļ karmiskajā liktenī. Tur neviens neko nevar mainīt, tā nav cilvēku griba vai rīcība, tā ir vnk traģiska situācija, jeb sakritība. Un izejas no tā galīgi nekādas. Es varu tikai no malas vērot un gūt filozofiskas atziņas.
Ka tas, kas uzlikts, no tā baigi grūti aizbēgt. Jo to jau laikam cilvēks pats sev šai dzīvei paredzējis kā pārbaudījumu, kam iziet cauri.

Tad ko varam loģiski secināt? Ka nekādai īpašai darbībai nav jēgas, jo notiks tā, kā uzlikts, un izejas nav. Tad es nesaprotu tās runas par uzdevumiem un mācībām

[Zigfrids]

Darbībai vienmēr ir jēga, tikai ir jāsaprot pareizi, ko un kā darīt?
Pilnīgi piekrītu, ka pašreiz Pasaulē notiekošajā loģikas daudzkur ir visai maz vai nav vispār.
Pirmkārt, par izmešiem, siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu. Jā, varonīgi cīnāmies pret CO2, veidojam visādas grupas, komisijas, pētnieki pēta, citiem vārdiem, - rosība notiek ... Ar kādu rezultātu vai bez pievienotās vērtības? Rosība notiek, un tas šodien ir galvenais. Rezultāts ir otršķirīgs. Pilnīgi pietiktu skolā bērneļiem pastāstīt, cik dzīvas radības ar skābekli, pārstrādājot "ļauno" CO2, nodrošina viens 30 gadus vecs bērzs vai priede un ierādīt, ka un kā privātmājas teritorijas gludmauriņa stūrī kādā pavasarī iebakstīt stibu ar nosaukumu "stāds", lai pēc tiem 30 gadiem tur būtu viens stūrītis, kur pat karstākajā vasarā ir, kur patverties no saules.
O, jā. Lai nezāģētu tik daudz kokus, ir arī ekstremālāki varianti. Nu, atteikties no tualetes papīra un papīra dvieļiem, piemēram! Neiespējami? Papīra dvieļu PSRS laikā nebija, - rokas un visu citu slaucīja ar daudzreizlietojamajiem tekstila dvieļiem. Kāds miris? Takšu nē. Par tualetes papīru - cits stāsts. Jā, es jau labi ilgi tādu nelietoju, bet ne vides tīrības vārdā. Savas paša, vismīļākā, higiēnas un labsajūtas pēc. Risinājums bezgala vienkāršs - līdz WC podam no vannasistabas krāna aizvilku lieku cauruli ar dušas klausuli galā, t.i., es apmazgājos ar ūdeni. Tīrāk, patīkamāk, bet gaumes lieta, protams.

[Zigfrids]

... par atkritumu šķirošanu un ar to saistīto.
Taisnību sakot, ja tie tiek pareizi sašķiroti, tādu izgāztuvju nevajadzēja būt vispār. Viss īstenībā ir otrreizēji izmantojams, tikai kādam jāpieceļ sava smagā pakaļa un tas process jānoorganizē un jāpalaiž.
Bet vispār, ... jau labi sen prātā grozās doma par to, ka ir pienācis laiks kādam cilvēkam ar kārtīgu harizmu piecelties Pasaules priekšā un pasludināt ... nu, es nezinu, kā tas varētu saukties, bet ... resursu taupītāju vispasaules kustības dibināšanu ... Un tad - dalīties pieredzē, kā izveidot iekārtu, lai, nekaitējot apkārtējai videi (izņemot, protams, "drausmīgo" indi - CO2) savu privātmāju apsildīt ar nolietotajām riepām, elektrību sev nodrošinātu ar individuālo vēja ģeneratoru (nevis ogļu vai gāzes dedzināšanu TEC) vai degvielu savam auto savām vajadzībām saražotu ... atkal - no atkritumiem.


Bezcerība nav nekāda draudzene man.

[Bobs]

Tad ko varam loģiski secināt? Ka nekādai īpašai darbībai nav jēgas, jo notiks tā, kā uzlikts, un izejas nav. Tad es nesaprotu tās runas par uzdevumiem un mācībām

tā fiška jau ir uzdevumā. Ka iepriekš ir izlemts, ka šis te ir jāizmācās. Un nifiga nevar izvairīties. Rezultātā tev paliek atziņas tālākajai misijai