Jū Nesbē "GREIZSIRDIS un citi stāsti" Pavisam ir 7 stāsti.
Mans variants (iespējams jau kaut kur dzirdēts), kā būtu jāraksta detektīvromāns, ir šāds -
1) vispirms ir jāiztēlojas, jāizdomā pati slepkavība, tās motīvs, iespējamība,
2) tad jāizveido slepkavas portrets,
3)...un tad atpakaļgaitā ir jāraksta par izmeklēšanu, jo jāsaprot un jāuzraksta, kā tad tā slepkavība tika atklāta,
4)...un tad viss blablāblā par izmeklēšanu, kā viņi maldās, kā vāc pieradījumus, kā neko nesaprot, kā detektīvi viens otru mīl, kādas tur problēmas ar bērniem, kā detektīvi dzer, klibo utt...
Nesbē ir laikam apnicis rakstīt tos visus blablablā, tāpēc viņš uzraksta tos pirmos 2 punktus, bet pārējo, lai fantazē lasītājs - kā tas viss beidzas!
Man patika. Katram no 7 stāstiem ir kaut kas īpašs.
"Greizsirdis" man patika ar klinšu kāpšanu, ko Jū ļoti labi un tehniski pareizi, precīzi apraksta.
Stāsts "Ods" laikam jau ļoti personisks pašam autoram, - kā tas ir, visu mūžu izpatikt lasītājam un rakstīt bestsellerus, bet gribas tak uzrakstīt kaut ko paliekošu ...varbūt šis stāsts tāds arī ir, jo visu mūžu rakstīt par Holu, bet šajos 7 stāstos ir kas vairāk...
Tulkojusi Dace Deniņa (2021).
Iesaku!