Nekādi nevaru saprast tos, kas principā neceļ svešus numurus. Ceļu aiz šādiem iemesliem - varbūt kādam no manējiem kaut kas atgadījies (pēdējā reize - māsai saplīsa telefons, bija vajadzīga palīdzība, pazvanīja viņas kolēģe), tāpat ir bijis saistībā ar darbu (bet numurs nav manā adrešu grāmatā), ir bijis zvans ar "gadījuma darbiņa" piedāvājumiem, kas bijis man ļoti izdevīgi...
Es arī nesaprotu, kāda problēma atbildēt svešam numuram. Pat visu paziņu nr man telefonā nav. Gadās, ka piezvana saistībā ar darbu vai kādi sen nesatikti cilvēki, vai ar gabaldarba "haltūriņu"'piedāvājumiem, kas man izdevīgi, vai no kādām iestādēm - tad, ko, noslēgties no visas pasaules? Patiesībā man no tādas pašizolēšanās rastos lērums problēmu.
Un, ja nu tiešām visam pa vidu piezvana kāds krāpnieks (man nudien nav gadījies), vienmēr jau paliek iespēja sarunu pārtraukt.