Alternatīvā vēsture

[daddy]

jāzina bišķi vairāk par "pat ne WWI laikā", tad var spriest kaut ko.


starp citu - kāda IR tava versija, kurai pat miesīgs tēvs nepiekrīt? Marsieši vai plūdi? un kādi ir nostāsti?

[Krimsons]

Tur jau tas āķis - nostāstu nav vispār.
Mana versija - 19.gs. vidus dubļu lietus no gaisa.
Domājams, pēc globāla kodolkariņa.

Pēc WWI cilvēki saņēma zemi, atnāca un "tukšā vietā" uzbūvēja saimniecību.

[daddy]

Augstākajā matemātikā (varbūtību teorijā) nebiju teicamnieks, tomēr varbūtība, ka klajā laukā būvējoties, uzbūvēs tieši virsū kādai citai ēkai, ir ļoti niecīga. Ja vien tur apakšā nav vesela pilsēta


Ticamāka šķiet versija par ugunsgrēku, tipa ēka nodega, virsū sakuploja zāle un viss. Manos laukos pirmskara ēku pamati arī ir zem zemes, bet kopš tiem laikiem dubļu lietus toč nav bijis ja Tevis pieminētās ēkas ir 150-200 gadus vecas, tad tā var būt, ka metru zem zemes. 

[mellene88]

aga  mana lauku māja celta 1909 gadaa(vēlāk parbaudīšu vai nenokljudijos gala ciparā...) nu plac nav pa šo laiku nekas tur pieaudzis klāt... pamati kā stāv, tā stāv tādā pat biezumā...tad kuras ir tās vietas,kur tā fiksi uzaug kulturslanis un kuras ,kur neaug nepakam (citas izpētes vērts)Mana miesta smukā baznīca celta 1850jos ...nu, nekas nav uzaudzis, lai gan laiku lokos tajā noticis viskkas...pamati ir pamati visā savā godībā...ak jā, visi sjuudi sateceeja ezerā  katik ne ariii 

[Krimsons]

Man laikos mazmājiņa, ko pirms 15 gadiem būvēju uz sapuvušiem baļķiem, gan grimst zemē...
Nu jā, bet tur iekšā arī nopietns kultūrslānis sakrājies... 

[Krimsons]

Spārka, es tur redzu kultūrslāņa pazīmes 14. gs. un 20. gs. kādus 5 centimetrus.
Pārējais ir smiltis, māls un akmeņi...

[Spārka]

pēc Tavas teorijas 19.gs vidū tad jābūt ļoti atšķirīgam pēc sastāva un izmēra slānim.

[daddy]

tad kuras ir tās vietas,kur tā fiksi uzaug kulturslanis un kuras ,kur neaug nepakam (citas izpētes vērts)...

Pilnīgi piekrītu, ka tas ir citas izpētes vērts.
Manuprāt, mājas/baznīcas, kuras celtas kalna virsotnē/nogāzē, ar kultūrslāni neapaug, savukārt tās, kuras ielejās vai plakanā vietā - apaug ar kultūrslāni, vai iegrimst zemē 

[Zigfrids]

Esmu lasījis, ka bijusi prakse baznīcas būvēt precīzi pagānu svētvietu vietās. Vai tur varētu būt kas vairāk par akmeņiem apakšā - nezinu.

[daddy]

Baznīcas būvēja vietās, kuras, kā raksta Marks Tvens, "ir no senatnes ar svētumu piesūkušās" jaunos laikos gan tā nešķiet

[Luīze]

Baznīcas tika būvētas enerģētiski spēcīgās vietās nevis speciāli piemeklēja pagānu svētvietas.

Nezinu, kā mūsdienās... kur izdodas gruntsgabalu dabūt, tur arī būvē?
 

[daddy]

Baznīcas tika būvētas enerģētiski spēcīgās vietās nevis speciāli piemeklēja pagānu svētvietas.
Nezinu, kā mūsdienās... kur izdodas gruntsgabalu dabūt, tur arī būvē?

Enerģija mēdz būt dažāda, Pokaiņu mežā nevienu baznīcu neesmu manījis   un Salaspilī baznīca nemaz nav tur, kur bija atomreaktors

[Luīze]

Enerģija mēdz būt dažāda, Pokaiņu mežā nevienu baznīcu neesmu manījis   un Salaspilī baznīca nemaz nav tur, kur bija atomreaktors

Atomreaktors jau ir mūsdienu produkts, un tam nav saistības ar zemes ģeotermālajiem procesiem, āderu tīkla veidošanos.

Pokaiņos gan jau bija kādi pagānu rituāli, bet baznīcu būvēt meža vidū nez vai ir jēga, ja draudze  tur nedzīvo.

[daddy]

Daudzas baznīcas ir stipri tālu no apdzīvotām vietām (Krimuldas, Burtnieku, u.c.) lai cilvēki ejot uz baznīcu paspēj visus grēkus atcerēties

[Luīze]

Jāpieraksta, ka daddy aizraujas ar sakrālo tūrismu