Nu varbūt vienkārši nevajag idealizēt cilvēkus, un nebūs iemesla pēc tam šokēties par jaunatrastiem skeletiem? Ja cilvēks ir radījis kko paliekošu mākslā, mūzikā, literatūrā, tas absolūti nenozīmē, ka viņš pats bijis balts un pūkains, likumpaklausīgs, ģimenes cilvēks, brīnišķīgu raksturu, "pareizu" politisku un sex orientāciju... Patiesībā bieži vien tieši otrādi, jo tieši tie radošie mēdz būt kkādā ziņā "neordināri" vai, prasti sakot, pasisti. Varbūt labāk "klausīties viņu vārdos un neskatīties uz darbiem", t.i. nerakāties biogrāfijās, lai lasot "šodien, mīļie radiņi, man ir četri gadiņi!" nelien prātā glumā doma, vai autors bija vai nebija pediņš un pedofīls...