par dāvanām par kurām besis vai smiekli

[reno]

Lai nokāptu no puķu takas -kādas jums ir pieminēt vērtas otrpušu dāvanas?


Es sacepos par Lloida Vēbera kaseti "Rekviēms" laulības gadadienā

[Bobs]

es gandrīz vienmēr vairākus mēnešus esmu stresā, ko dāvināt, vienmēr pārdzīvoju, ka varētu nepatikt, bet, laikam ejot, mēs tās dāvināšanas tveram vieglāk abi divi. Neko smieklīgu vai besīgu neatceros. Par laulības gadskārtām - tur gan parasti nedāvināmies (nē, nu ir bijušgadījum), bet smuki pasēžam tāpatās. Restorānu šturmētāju pulkā neesam, abiem ne pārāk un kāpēc tad mocīties..

[Minne]

Smieklīgas laikam nav bijušas.

Bijušas tādas, kas it kā ir gribētas vai "pasūtītas"(jo, ja tā paskatos atpakaļ, secinu, ka man nepatīk pārsteigumi (ja nu nepatīkami!), tādēļ esmu teikusi, ko man gribētos saņemt), tomēr ne līdz galam tādas, kas manā gaumē, piemēram, rotaslietas. No tādām īsti prieka nav, nenēsāju....

Bet atceros pašu, pašu pirmo dāvanu no vīrieša. Mans vienaudzis (+-5 gadi), kaimiņpuika, pagalmā publiski pienāca un uzdāvināja konču papīrīti un  nobučoja. Tur nebija variantu - viņa vecāki, kopš sevi atceros, mani par vedekliņu saukāja un pagalma bērni - par brūtgānu un brūti.

Par Rekviēmu labais

[Spārka]

Kad biju izstāstījusi, ka galīgi nemīlu grieztos ziedus, man uzdāvināja kuplu palmu. Diezgan ilgi novilka, bet kaķis beigās tomēr nomušīja.

[Krimsons]

Par ziediem viens Miglas vīrs izsakās apmēram tā, ka ziedi jau nekas vairāk par uzbudinātiem augu dzimumorgāniem neesot.
Viņa sieva, protams, autā.
Bet es točna neatceros neko ne traku ne smieklīgu.


Un kas vainas rekviēmiem?
Dzīves laikā ir iespējams izvēlēties sev tīkamāko.
Protams, var gadīties, ka parādīsies kāds jauns izcils, ko nepaspēs novērtēt.

[Broņa]

Reno, Tavam vīram tāda humora izjūta? Laulību gadadienā.. Tas izklausās kā - Rekviēms mūsu laulībai.
Man smieklīgi bija, ka uzdāvināja (jūs neticēsiet, ka man kaut ko tādu var dāvināt) rozā svārkus ar volāniem. Nebija nekādu svētku, prosta tak, nopirkti svārki..

[reno]

humors nekāds, man ļoti patika ( un patīk), tad nu tika dāvanā. Tā kā tajā brīdī attiecības bija mazliet saspringtas, tad man paspruka tāds smiekliņš

[Broņa]

Es tikai iedomājos, tā kā Tev ir laba humora izjūta, tad vīrs arī varētu tāds būt. Un, ja vēl kaut kāds saspringums laulībā tajā brīdī, tad tāds divdomīgs humora piesitiens.

[Luīze]

Man sen sen tika uzdāvināts tautisks vilnas pārklājs, ko uz dīvāna segt, pretīgā kaku brūnā krāsā. Vot tad gan man reāli pietrūka humora, lai spētu noslēpt savas patiesās izjūtas par briesmīgo dāvanu. Principā kopš tās reizes dāvanas vienmēr tiek saskaņotas, lai nav nepatīkamu pārsteigumu. Ziedus gan dāvina tāpat un bez celofāna.

[Nāra]

Kad biju izstāstījusi, ka galīgi nemīlu grieztos ziedus, man uzdāvināja kuplu palmu. Diezgan ilgi novilka, bet kaķis beigās tomēr nomušīja.

Sorī par oftopiku , bet es nevaru ciest ziedus podos- no tiem tik drīz vaļā netikt. Kā var cilveki ko tik stulbu dāvināt ..moš vispirns uzprasi, vai esmu puķkope 
Stulbu dāvanu no vīra nav bijis, jo es parasti pasaku ko gribu.

[tuk]

Tā kā esam kopā no ļoooti jauniem,gadiem, tad bijuši laiki,
kad vienīgā dāvana bijusi buča, kafija un sex.
Vēlāk, dāvanas nekad nav bijušas saskaņotas vai pasūtītas. Nekad nav kādas
koplietojamas, praktiskas lietas. Ir bijis, ka apdāvināmies un svinam ne tajā kalendāra dienā,
kad attiecīgais datums, neviens no tā nav bijis stresā vai vēl ļaunāk, sašūmējies
Ja godīgi, brīnos par tādu nozīmes piešķiršanu konkrētam datumam...
Vecākus savās dzimenēs gan apsveicam, un tas man šķiet loģiski pamatotāk,
jo kāds gan tas mans nopelns, ka esmu ieradusies šajā pasaulē?

Ja par kāzusiem, tad bērni dažus gadus vīram tā sašmorēja smadzenes un rēķinus ar
manu apaļo jubileju, ka rezultātā dabūju granddāvanas un ballītes 2reiz
_

[Emīlija]

Kad vīrs vēl mācījās puķes dāvināt, dabūja brāzienu no meitām - "nu kur tev acis tādus lakstus nopirkt!!!". Rozes bija ar galīgi apžuvušām lapām, ziedi varonīgi turējās, bet nu... Es no otras istabas dzirdēju sīko burkšķēšanu un vīra taisnošanos, tas bij smieklīgi... Sīkām bija zem 10 gadiem, bij niknas kā lapsenes...

Hmm, man liekas vecākajai pat bij stipri maz gadu... Atceros ka baigi brīnījos, ka kaut ko saprot no tā un audzina tēvu...

[dip]

Man arī nepatīk puķu podi. Bet ļoti bieži tiek dāvinātas acālijas.

Ā, kad jau pāris gadus nelietoju alkoholu, dāvināja to. Tagad gan vairs nē.
Bet tā - neko īpašu nevaru atcerēties.

[...(cita)]

Piekrītu Nārai. Man arī nepatīk puķes podos. It īpaši ir viena visai populāra podupuķe, ko man šad tad uzdāvina paziņas . Man līdz šim kaut kā ir izdevies tās visai veiksmīgi nomušīt un izmest... Vispār jau šo puķu vietā labāk būtu kaut vai narcisītes vai alpu vijolītes 1 ziediņu uzdāvinājuši!

[Minne]

Man nav pretenziju pret smukām podu puķēm, jo jebkurā gadījumā tās stāv ilgāk nekā vāzē liekamās