jauna grāmatu sērija "Es esmu..."

[nakata kngs]

Māris Bērziņš "NĀKOTNES KALĒJS" — par Vili Lāci.   
Izlasīju. Man patika.   
Šoreiz es iespējams sapratu, bet varbūt maldos, šīs sērijas "ES esmu..." ideju.   
Laima Kota, rakstot par Eglīti, manuprāt, pēc iepazīšanās ar M.Bērziņa darbu, gluži neiekāpa Anšlava kurpēs, viņa paņēma dzīves posmu emigrācijas sākumā, par kuru bija maz informācijas, un tad iztēlojās, kā tur varēja notikt rakstnieka dzīve švābu pasaulītē...viņa drīzāk iekāpa Veronikas Janelsiņas apavos un no malas vēroja 'Homo novus" autoru.     
Mārim Bērziņam, pēc mana ieskata, ir lieliski izdevusies sērijas ideja "ES esmu...Vilis Lācis"!   
Kā tad raksta rakstnieki? Vilis Lācis, arī Džeks Londons u.c., raksta par savu dzīves pieredzi, savu dzīvē redzēto, protams piefantazējot un šajos romānos starp varoņiem var atpazīt pašu autoru. V.Lācis savus darbus rakstīja trešajā personā, tad Māris grāmatu ir uzrakstījis pirmajā personā. Ņēmis par paraugu "Vecā jūrnieka ligzda", atšifrējis, kur tajā Lācis atveido sevi un, izmantojot šīs zināšanas, uzrakstījis  "Nākotnes kalēju".   
...un, protams, ja jāraksta par rakstnieka attiecībām ar varu, politiku, tad neiztikt bez mājieniem un paralēlēm ar Bulgakovu...Bērziņš Margaritas lomā ir iztēlojies psiholoģi no Ļeņingradas Marinu Jurjevnu Brižu, kura atgādina Vilim pirmo mīlestību Altajā...mudina viņu rakstīt kā pirmajai personai terapijas nolūkos...un te tad šodienas rakstnieks var uzaut Lāča tupeles un izvingrot pēc pilnas programmas! 
Man patika. Gan vēsturisks romāns par tiem laikiem, gan fakti par V.L. dzīvi, kas ļāva saprast, kāpēc viņš tā rīkojās...grūtais dzīves sākumposms, kā potenciāli radošas personības sapņošana par utopiju, sociālismu, komunismu utt...un kad jau esi vilku (lāču) barā, tad jāgaudo kā vilkam (lācim) vai jānošaujas, ko izdarīja sirdsapziņas cilvēki....vai jānodzeras kā Ojāram Vācietim.   
p.s.     
piedodiet, bet mēle tirda pateikt, ka neiztikt arī ar sveicienu Bulgakovam, ka rokraksti nedeg!...paldies Mārim Bērziņam! 
p.p.s.   
....laikam jau rakstnieka ironija, ka lielākais ļaundaris romānā ir ar uzvārdu Bērziņš!     

[nakata kngs]

Andris Zeibots "KRAUKLIS" (2020)   

Ziniet, ka šis Andris Zeibots ir tas pats Zeibots no "BeBē brokastīm" ar SWH radio Fredi?   
...un man par šoku, ka šim jau 70 gadi!      
Grāmata sākas ar Andra filozofisku apcerējumu uz 20 lpp. - kā tas ir iekāpt svešās kurpēs?...vienā un tajā pašā upē iekāpt nevar, bet kā var iekāpt dzejniekā, kurš dzīvojis tur pat pirms 100 gadiem? ...ok, 20 lpp. ir garš filozofējums, es bez špikera tur neko nevarētu atcerēties ..izlasīju un ja man jautātu, kas tas bija? ...paraustītu plecus un teiktu, ka no Konfūcija - melnā istabā tiek meklēts melns kaķis, zinot, ka viņa tur nav, bet ik pa brīdim izsaucoties - rokā ir!    
Zeibota kungs ievieš, manuprāt, aizgūtus filozofiskus terminus kā "laifsvapings" - dzīves tēlošana...kas ir "raiss", tas man palika noslēpums, jo tas pārstāv Haosa potenciālo spriedzi, bet notikums jau ir "kairos".     
Nu, īsumā - tas viss lai tiek LU filozofijas studentiem...nu, tās pirmās 20.lpp.   
Andris Zeibots raksta labi....esmu no 600+ lpp. piebeidzis 200+ un mana atziņa ir tā, ka šī ir grāmata, ko var turēt grāmatplauktā un no jebkuras vietas pārlasīt...jūs tak piekritīsiet, ka to nevar darīt ar detektīvromāniem , kurus vienreiz izlasi un atdod biblenei?....ko tur vēlreiz lasīt?  ...šeit nepārtraukti ir citātu cienīgas vietas, bet lasīt tāpēc iet lēni....un pēc brīža jau neatceries to lielisko domu, tāpēc jāšķir atpakaļ...bet tak neatceries ko meklēji!    
Tāpēc šis darbs ir lielisks...laikam lasīšu lēnām visu vasaru...paralēli gan arī aizraujošāku, ar adrenalīnu bagātāku grāmatu...   
p.s.   
Krauklis ir Ziemeļnieka īstais uzvārds....daudz paralēļu ar E.A.Po "Kraukli"         

[nakata kngs]

...beidzot piebeidzu Zeibota "Kraukli"...jo tālāk lasi, jo interesantāk, bet vajag gribu un pacietību...re, pat tāds vīrs kā Andrejs Panteļejevs FB raksta - "Laikam esmu bezcerīgi vecmodīgs un pie tam vēl bērnišķīgi romantisks. 2020.gadā uzrakstītais Zeibota Ziemeļnieks man kkkautkkā neaizgāja. Neizmocīju."(c) 
Es Zeibotu raksturotu kā šekspīra ākstu...tik daudz domu, kuras var izprast dažādi, ka karalim (šoreiz lasītājam) ir ko padomāt...     
Nu, Andris, cik noprotams, esot atmetis smēķēšanu romāna rakstīšanas laikā, lai labāk sajustu - kā tas ir cīnīties ar atkarībām, lai iztēlotos Ziemeļņieka  opiuma ciešanas...nu, romāns ir tāds - it kā autors kaut ko lietotu, vai cīnās ar to!      
 Daudz vēsturisku personu iesaistītas...Emīlija Benjamiņa, man pats Ziemeļnieks no paša sākuma vizuāli saistījās ar Kaspara Zāles atveidoto no filmas seriāla par Emīliju...spēcīgi tēlaini veidots Finks un viņa pareģojumi, "Zaļā vārna", Aspazija, Rainis, kura darbam lugai "Mīla stiprāka par nāvi"  daudz veltīts...arī Zenta Mauriņa u.c.   
Es šo grāmatu šķiet nopirkšu savam grāmatplauktam, lai palasītu Zeibota domu graudus...nu, āksts, īsts šekspīra āksts!    
Iesaku ari jums mēģināt tās 600+ lpp. no "Kraukļa" izlasīt!