Cēlonis cilvēka mūžīgajai neapmierinātībai ar visu un visiem pārsvarā ir viņā pašā. Ar valsti, politiķiem, sievietēm, vīriešiem, neaudzinātiem berniem (svešiem, protams), autobraucējiem, velosipēdistiem, kājāmgājējiem, kaimiņiem, suņiem, kaķiem, odiem, mušām, vēju, sauli, sniegu, lietu...
Un vēl ir cilvēki, kam patīk nepārtraukti zīmēties ar savu neapmierinātību publiski
Un vēl ir tādi, kas būvē kautkādas sev saprotamas un kašķa savilkšanai piemerotas loģikas ķēdītes, kā tas nezin kāpēc citētais "autors", vārdā nesauktais.
Neviena valsts nav ideāla. Katrā savi gļuki. Bet veltīt savu dzīvi savas valsts nodir@anai, manuprāt, ir nožēlojami. Pārmest savai valstij, ka tā nav Šveice 30 gados, manuprāt, ir apmeram tas pats, kas visu mūžu mocīties ar nepilnvertibas apziņu un pārmest vecākiem, ka tie ir nevis aristokrāti vai miljonāri, bet parasti darba cilvēki... nu nepiedzimi tu ne Šveicē, ne miljonāram, Zigfrīd. Maini valsti, nemokies. Šo iespeju tev "šī valsts" ir devusi.
Thats all.
Ziemassvētki.
P.S. Un kā ar paša attieksmi pret citu viedokli? Šķiet, atbildi mēs zinām un lasām tepat augstāk...