ne gluži feminisms

[Minne]

Jā, meiteņu puiciskās rotaļas, padara viņu vērtīgāku, bet puiku meitenīgās spēles - nevērtīgāku

[tuk]

Agrāk jau puikām emocijas arī nedrīkstēja būt - īsti puiši neraud. Un nebaidās. Un nesāp viņiem...
Ja tā padomā, šausmas kkādas...

[Pifs]

Tuk, viss pareizi, viss ir individuāli. Tu skaties un salīdzini savus bērnus, bet es sevi..
Nedomāju, ka sievietes lepojas.  Vismaz es nē un neesmu ievērojusi, ka citas to dara. Tik atceros, kā kopā ar puikām pa vecajām baronu kapenēm ložņājām, vai arī smilškastē ar lellēm spēlējos. Tās baronu kapenes vairāk palikušas prātā 
Katrā ziņā esmu sieviete un man patīk vīrieši. Vai viņi labāki/sliktāki? Vai mēs, sievietes labākas/sliktākas?
Domāt tādās kategorijās ir 

[tuk]

Nu... man līdz 1jai klasei kaimiņos +\- mana vecuma bija vienīgi puikas
Bet tā nebija mana izvēle ar viņiem spēlēties, jo man diži citas izvēles nebija.
Jā, bija forši, kā jau bērnībā. Bet neuzskatu to par ko īpašu un kā īpaši izceļamu.
Vasarās pie vieniem kaimiņiem brauca krievu meitene, to gaidīju, kaut ne viņa latviski,
ne es krieviski...

p.s. bet ar lellēm es spēlējos

[Krimsons]

bērnībā Laimītei lelles nav patikušas

Laimīte man nekad nav šķitusi sieviete

[Krimsons]

Toties man kopš bērnudārza (laikam kopš bērnudārza, pēc gadiem spriežot) līdz pat vidusskolai bija lelle, ar ko regulāri spēlējos.
Precīzāk, maziņa lellīte.
Viņu sauca Veronika, jo es kopš bērnudārza nespēju aizmirst fascinējošo varonīgo skaistuli Veroniku no filmas Veronika.
https://www.imdb.com/title/tt0069458/

Lellīte bija ārkārtīgi līdzīga, īpaši lellītes frizūra.
   

[Krimsons]

Savukārt manam tēvam jaunībā ļoti patika Ludmila Gurčenko.
Nezinu gan, vai pēc filmas Ma-ma, kur Ludmila bija kaza filmā par septiņiem kazlēniem, kur arī mana Veronika spēlēja
 

[Luīze]

Krimson, mazā aktrisīte ir izaugusi liela. Man arī bērnībā tā filma patika, sižetu gan neatceros.
https://www.realitatea.net/veronica-la-50-ani_2172642_foto_1668170.html#galerie


Bērnībā puišu rotaļlietas mani neinteresēja, man bija lelles, kam šuvu un adīju visu ko.

[dip]

Meitenes - lelles- meitas/māmiņas-skolotājas, labākajā gadījumā ārstes (bet reti). Maigums, skološana, piezemētība.
Puikas - kariņš, sacensības, piedzīvojumi, kautiņi. risks.

Lielās tās, kurām nav raksturīga leļļošanās. Tādas pusamazones.

Manas domas.

Es rāpos kokos, man bija pistoles, kāvos, rāpos kur vajag un kur nevajag. Pēc lellēm neilgojos.
Politiķe no manis nesanāca. Mani var neminēt par piemēru

[kvadra]

Laikam es arī piederu pie tām, kas bērnībā labprātāk ar puikām... Jo ar viņiem šķita interesantāk, aktīvāk, atraktīvāk. Cik var ņemties ar to lelli, cita lieta - skrūvēt konstruktoru, mašīnas uz baterijām braucināt, novusu sist, makšķerēt, kokos rāpties, ar velosipēdu apkārt dzenāties, visriņķī visu izložņāt... Un kārtis spēlēt    Bet nepiekritīšu, ka tas nu būtu kaut kas, ar ko pieaugušā vecumā lepotos. Es nelepojos. Nē, nē, arī nekaunos. Vienkārši pieminu ar smaidu kā jau bērnības nerātnības    Jo ko tad mēs, pieaugušie, cits citam vispār par savu bērnību stāstām - ne jau to, cik godīgi un paklausīgi esam bijuši, bet par piedzīvojumiem, kas atmiņā iespiedušies, par sastrādātajām blēņām, kas vairāk puiku sabiedrībā piedzīvotas. Un tam, manuprāt nav nekāda sakara ar "puikas labāki" vai "meitenes sliktākas".

[dip]

Jautājums - tās, kuras vairāk spēlējās ar puikām, ar ko viņām tagad vieglāk kontaktēties - ar sievietēm vai vīriešiem?
Man - viennozīmīgi ar vīriešiem.

[tuk]

Pēc dip texta aizdomājos, nekad nav nācies kauties...
Mani kaimiņpuiši nebija karojoši dauzoņas. Pārsvarā spēlējām spēles ar bumbu a la tautasbumba,
lēnāk iesi tālāk tiksi, kaļimbamba... no ieročiem bija loks un bultas kad bijām indiāņi,
vēl lēkājām pāri grāvim turp atpakaļ stundām. Neatceros, ka būtu kādas blēņas vai ko aizliegtu sadarījuši. Tādi miera mikas.

Ar ko vieglāk kontaktēt - nu nebūs dalījums pēc dzimuma, drīzāk pēc rakstura...
Bet jau teicu, puišu kompānija nebija mana izvēle. Skolā vairāk ar meitenēm tusēju.

[dip]

Aizdomājos. Tajos pašos kazakos-razboiņikos jau dažreiz aizgāja līdz kautiņam. Bet tas nebija kautiņš pārākajā pakāpē. Nu - pavicināt rokas. Dažādos virzienos. Ar naidu un uz dzīvību vai nāvi točna nedarbojos. Bet par naidu tomēr nevaru galvot. Varbūt, ka bija ar.

[kvadra]

Jautājums - tās, kuras vairāk spēlējās ar puikām, ar ko viņām tagad vieglāk kontaktēties - ar sievietēm vai vīriešiem?
Man - viennozīmīgi ar vīriešiem.

Nevaru tā pateikt, ka ar vīriešiem labāk. Ar vīriešiem labi, bet tikpat labi kontaktēju arī ar sievietēm. Varbūt tas atkarīgs no tā, kādā vidē apgrozies - ja man apkārt būtu tādas riktīgas anekdotiskās blondīnes vai baigās cacas, ar tādām gan negribētu kontaktēties. Varbūt man vienkārši paveicies ar sakarīgām sievietēm.

[Krimsons]

Mana Veronika principā ar tankiem brauca un lidojošajiem šķīvīšiem. 
Bet aizdomājos par Gurčenko - ja jau viņa kaza filmā bija, kāpēc četrrāpus nefilmējās?
Zvaniņš ta ir kaklā...