Par grāmatām

[Camma]

Iegrimu dziļās pārdomās.Kad tikko piedzima rakstība, puse pierakstu bija tīri merkantili, otra puse - tā vai citādi reliģiski. Vēlāk pārsvars tika reliģijai (pārrakstīja ta mūki klosteros!). Daiļliteratūra savu uznācienu sāka ar tipogrāfiju parādīšanos.
Pagājušais gadsimts grāmatu tapšanas ziņā bija ražens - drukāja visi un visu. Līdz ar to, makulatūras plūdi baiselīgi. Varētu padomāt, ka līdz ar datorizāciju krietni samazināsies makulatūras plūdi, bet šobrīd izskatās, ka tāpat vien turpinās.

Kas nemainās, tas ir vērtējums. Kas nu kuram šķiet vērtīgs.

Blakus vērtīgajām (khm) grāmatām man plauktos lielākā daļa ir galīgi nevērtigās. Pie pēdējām droši var pieskaitīt visādu fantastiku, tipa Velss, Strugacki, Golovačovs, Hagards, Klarks un detektīvus, tipa Mariņina, Maklīns, Brauns.
Man kaut kā tomēr roka neceļās īpaši atdalīt Golsverziju un Munti (klasika! vērtība!) no Mariņinas vai Lukjaņenko.

Manuprāt, vērtību nosaka tas, cik interesanti ir lasīt un PĀRLASĪT.

[nakata kngs]

Atvainojos Cammai par Dikensa dedzināšanas uzbraucienu!...tas bija emocionāli un netaisnīgs....katram ir tiesības tīrīt māju no sev nevajadzīgam lietām...   

[Samotrākes Nīke]

O, nakats aicināja dedzināt Dikensu? Drosmīgs solis! Bet es domāju ka viņa (nakata) pusē noteikti nostāsies visi angliski runājošo zemju skolnieki, kas literatūras stundās tiek spīdzināti ar A Tale of Two Cities      

[kvadra]

Gauži subjektīvi, kas nu kuram šķiet vērtīgs un pārlasīšanas vērts. Es, piemēram, Hemingveju (klasiķis tak!) nepārlasīšu, bet Remarku pārlasīšu. Un Mariņinu, ne tik daudz tos, kas detektīvi, bet vairāk psiholoģiskie - pārlasīšu, jo valoda superīga. Tiesa gan, Mariņina tikai krieviski ir izbaudāma.

[Camma]

Nuja, vislabāk ir lasīt oriģinālvalodā. Kaut gan ir bijuši gadījumi, kad tulkotāji pielikuši izcilu noskaņojumu un padarījuši tulkojumu kudī baudāmāku par oriģinālu. Padomju laikos bija izdevniecība ''Мир'' un viņu tulkojumi bija tiešām forši.
Pieļauju, ka vienam autoram var būt arī kāds neveiksmīgs garadarbs. Bet Ļeņina kopotos rakstus savā plauktā nelikšu. Tāpat kā Dostojevski un Dikensu. Vai Brežņeva ''Целина''.