Tagad, vakarā, ienācu vēlreiz tēmā un gribēju kārtīgāk tieši par to strīdu saprast. Bet nupat pēdējie komentāri liecina, ka šī nianse pamanīta.
Ja bērni jau lieli, tas nozīmē, ka tomēr ilgi esat kopā un vienmēr esat spējuši rast kompromisus mierīgā garā. Vakar pirmais strīds mūžā (kam kkā nespēju pat noticēt), kas, savukārt, varētu liecināt, ka Tu vnm esi piekāpusies, noklusējusi, samierinājusies? Vai arī abi, jūtot strīda iespējamību, vienmēr esat atkāpušies no strīda tēmām? Kkad jau sakrājas neizrunātais un noklusētais, jo nevar tā būt, ka 2 cilvēku kopdzīvē pilnīgi visās jomās ir vienprātība un saskaņa . Un kad sniega bumba beidzot izraisījusi lavīnu, tad ir šoks un sajūta, ka neko vairs nevar saglābt, viss izpostīts. Un vispār - kas TIK briesmīgs jūsu vienīgajā strīdā pēc gadu kopdzīves varēja notikt vai izskanēt, ka uzreiz savstarpēji ātri atrasts risinājums - šķiršanās. Kaut kas man tur nesaliekas. Nu, saliekas baigi trakas emocijas pēc pirmā strīda. Bet emocijas mēdz norimt un pieslēdzas veselais saprāts.
Vēl man jautājums - kāds šobrīd ir vīra veselības stāvoklis? Tu raksti, ka grūtākais ir apzināties, ka viņš netiks galā. Ar ko tieši netiks galā?
