Kā jebkurā sūdīgā situācijā lēmumi jāpieņem steigā, jāizštuko ko un kā darīt. Nedomāju, ka valdībai bija daudz vairāk informācijas kā visiem pārējiem. Varbūt vajadzēja kādus citus lēmumus. Bet neba mums valdībā Nobela prēmijas laureāti pamīšus ar Džeimsiem Bondiem sēž, neba mums naftas atradnes katrā pagalmā un neba mums totalitārs rungas režīms.
Šepat redzam, ka jebkuru lēmumu vismaz 10 dažādos veidos var piekāst. Katru mīļu dieniņu redzu tautu pa medicīnas iestādēm vazājoties bez nīstajiem ''uzpurņiem''. Un tas ir klaji ignorējot lielos uzrakstus uz visiem stūriem un sienām, ar apsargiem, kuri dāsni izdāļā ''uzpurņus'' (BEZ MAKSAS).
Ko līdz taisīt kovid analīzi vājniekam, ja pie viņa ciemos atvelkās bars ''uzpurņos grūti elpojošo''? Man tā analīze vajadzīga? MAN? Da man pie kājas! Vot jūsu mīļajam tuviniekam, kuram nupat atgriezts pusvēders, bijusi hipotermija, asins zudums, liela brūce utt., tikai neliela klepus ar pavisam nelielu elpas trūkumu kā reiz pietrūkās - nu tā, lai šuves izjūk un pie ventilācijas jāliek, antikoagulantus biezā slānī utt. utjp.
Jebkura medicīniska manipulācija ir stress organismam. Un stress mazina imunitāti. (Atcerieties aukstumpumpas, kuras izlien tieši pēc satraukumiem.)
Un beidziet reiz vaimanāt par ''grūti elpot". Mediķi, kuri ikdienā pavada neskaitāmas stundas ''uzpurņos'' neelpo ar pakaļu! Viņiem tā ir ikdiena un viņiem nenāk ne prātā īdēt un raut nost maskas operāciju zālē kvernot pa 10 stundām pie viena sirdzēja.
Apelēt pie sirdsapziņas un pie empātijas ir nepateicīga padarīšana...
Vēl arvien neuzskatu, ka šī infekcija pati par sevi ir briesmīgs drauds. Drauds tā ir vājākajiem. Diemžēl to vājāko ir kļuvis pārāk daudz. Pa daļai pašu izlaidības dēļ, pa daļai medicīnas progresa dēļ, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu...