Man skolnieku nav. Trix, kas tur sviestains notiek? Gribētos uzzināt, ko raksta ziņneši tam ne visai ticu...
Katrā skolā savi albatrosi.
Mums no rīta pie skolas visi stāv rindā ar 2 m distanci, lai izmērītu temperatūru, pēc tam nodezinficē rokas. Stāv ārā. Vēlāk slapjdraņķī un sniegā arī stāvēs ārā pie skolas. Savējos tādēļ vedu uz skolu pusstundu+ agrāk nekā parasti, kamēr vēl nav rindā stāvētāju. Atnāk puņķainais un kovidainais, noslauka puņķi rokā, paņem somu, ieiet, noliek somu, nodezinficē rokas, paņem to pašu puņķaino somu... A jēga bija rokas dezinficēt? Vēlāk pa dienu vairs nedezinficē (paldies par saprāta balsi). Izejot un ieejot atpakaļ, arī nedezinficē. Ja tas bērns pēc stundām iziet samīļot kovidaino tanti un atgriežas uz pulciņu jau kovidains, tas nevienu neuztrauc. Par to, vai viņiem atgādina par roku MAZGĀŠANU, man info nav. Domāju, ka ne.
Vēlāk būšot temperatūras mērītāji dziļāk vestibilā, lai nav uz ielas jāgaida. Bet tad kāda jēga no tā mērītāja, ja tas kovidainais jau ir vestibilu piepūtis ar vīrusiem?
Palaižu pie skolas un gaidu, vai tiks skolā ielaisti un piezvanīs (nākas dot līdzi telefonu, ko es vēl gadus 2 nedarītu, kamēr nesāks oaši no skolas braukt mājās. Toties sīkie tiek pie spēlēm telefonā. Maķ peremaķ. Podziņnieka nav, vecajai 5110 Nokijai dienu netur baterija, turklāt man tādu divu nav.). Ja būs temperatūra, tad pie medmāsas pārmērīs, ja vēl būs, tad vecākiem jāsavāc bērns. Tātad man būtu jābrauc lieki 2 x padsmit km, lai savāktu. Sēžu, gaidu.
No rīta bērni atbrauc vienā pilsētas autobusā, izspaidījušies un izčupojušies (garākais braucamgabals pusstunda+), bet skolā viņi jāsadala pa klasēm, lai infekciju nepalaistu. Brāļi/māsas vienā istabā izgulējušies, bet blakus klasēs nedrīkst viens otru satikt, kur nu vēl kādu priekšmetu otram nodot. Kovids, zinies.
Pirmklasnieku vecāki drīkst ieiet līdz garderobei (brīnums), bet tie paši vecāki, tikpat infekciozi, brālim trešklasniekam nedrīkst pieiet skolai tuvumā, kur nu vēl vestibilā.
Skola sadalīta sektoros, bērni tikai savā klasē un gabaliņā gaiteņa, kāpnes arī izmanto tikai norādītās klases. Sīkie izbesījušies, jo kustību nav. Agrāk bija kopīgās spēles gaiteņos. Tagad katram savs stūris. Mūsējiem tur nav nekā. Vecāki kaut ko sanesa, pat nezinu, ko. Manējais reizēm stiepj bumbu uz skolu. Lai stiepj. Ja logi nav ar bruņustiklu, man po. Pie skolas esošais kāpelējamais parks aizliegts, virsmas esot, nevarēšot nodezinficēt. Tas nekas, ka sen jau ir izpētīts, ka kovids uz virsmām ilgi neuzturas.
Pulciņi ir (vismaz paldies par to), tur atkal drīkst čupoties dažādu klašu bērni. Ekskursijas klasei ar autobusu aizliegtas - pārāk tuva distance būšot. Tas, ka viņi klasē ņemas viens ap otru, ir pie kājas, tur distance netraucē.
Pusdienas dalītās grupās. Vienai grupai brokastis 9.00, pusdienas - 11.00. Launags - pirms 15.00. 3. klase. Tā jau porcijas mazas, rijīgie topošie pusaudži grauž zīmuļus.
Launags 4. klasēm nav, (iepriekš bija, pašiem jāmaksā), reizēm pulciņi ir līdz 18.30. Dzīvo nu badā. Dodu līdzi (besī!!!), bet tāpat nesaprotu, kurā laikā un kur viņi vispār drīkst ēst. Mācu lai ēd, kad grib (nu ne gluži stundu laikā), un neraustās.
Dažas stundas ir murgainas, jo nav līdzekļu (datori ir datorikas klasē, bet nav katrā klasē, mēdz būt "datorika" bez datoriem).
Ja iepriekš varēju satikt skolotāju, lai parunātu un redzētu kļūdas pārbaudes darbos, tagad nekam klāt netiek. Manējie neapzinīgie, mācības pie kājas, man ir skaidrs, ka ja neskatīšos līdzi, tad aizies robi. Vairs nevar šļūkt ar to, cik zināja bērnudārzā, tagad ir jāmācās, bet man nav nekādas iespējas informāciju dabūt. Grāmatas skolā.
Kāds sviests ir iekšpusē skolotājiem ar visu virsmu un citu sūdu dezinficēšanu, pat nezinu.
Vēl bija visādi murgi pirmajās nedēļās, bet tie kaut kā uzsūcās, vairs neatceros. Žēli čīkstēja, ka tualetes nevarot izkontrolēt, cik bērnu tur ieiet, ak vai, ka nu kaut kas nenotiek.
It kā saprotu, ka skola "izdarījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu mācības klātienē", viņus arī presē no ministrijas un citām uzraudzības iestādēm, bet tās prasības ir vienkārši stulbas, absurdas un pretrunīgas. Labi, saprotu - aprīlī, maijā, kad nevienam nekas nebija skaidrs. Bet tagad tā vienkārši ir darbības imitācija un cilvēku čakarēšana.