Te laikam jāsāk ar to, vai vispār ticam Dievam/Augstākam spēkam, kas var palīdzēt ko piepildīt. Otrkārt, vai ticam, ka lūgšanām ir spēks. Treškārt, ka eksistē "portāli", kur izteikto Dievs labāk "sadzird" - dievnami, svētvietas.
Ja to visu noliedz no tīra ateisma pozīcijām, atliek secināt, ka tās ir vien muļķigas izdarības.
Bet par to rāpošanu es saprotu tā -
gatavība izveikt ko apgrūtinošu/piepūli prasošu apliecina vēlmes nozīmību. Ka to tiešām vajag, nevis tā, starp citu, būs-būs, nebūs-nebūs, nav tik svarīgi.
