Ui, ar dzeršanu man ir jautras atmiņas. Atceros, ka reiz māsa kādā sabiedrībā, kad šie jautāja, ko olgucis dzer, atbildēja, ka olgucim ar dzeršanu ir sarežģītas attiecības.

Namamāte atbilstoši noreaģēja, visas pudeles tika novāktas uz pretējo galda malu un glāze praktiski visu laiku bija tukša. Par dzeršanu visi atturējās runāt un atmosfēra bija diezgan saspringta, līdz beidzot, nāca klajā, ka "sarežģītas attiecības" - nozīmēja, ka olgucis vispār praktiski nedzer!!!

tas fakts radija pavisam citu reakciju,- tagad visi pie galda sēdošie centās mani piedzirdīt, tai nozīmē, ka uzbāzās ar visām savām pudelēm un nemitīgi izjautāja, vai tad tiešām neko.... un t.t.
kašmars vienā vārdā, jo būtībā, jau nav tā, ka pavisam nē. Vienkārši man alko negaršo un tā kā šai ziņā neesmu rūdīts organisms, tad man pietiek ar pāris glāzēm līdz žvingulim. Tai pašā laikā olgucis ir ļoti komunikabls un negrib palais visu jautrību garām , snaudot kādā dīvana malā. Tāpēc parasti dzeršanas procesā olgucim pietiek ar vienu brendija glāzi, ko tas sūc visa vakara garuma. Tai pašā laikā, nav gluži tā, ka olgucim nav savas dzeršanas vēstures, jo tas ir pirmo reizi piedzēries astotā klasē, mājupceļā no baleta "Riekstkodis", kad šamam "Sēnītē", kaut kāds asprātisno pieaugušiem ielēja glāzē konjaku a ber bet uzdzeršanai uz galda bija alus

. Vienā vārdā olgucis uz nakts pusi bija pilns,kā mārks, kas atkal viņam netraucēja nākošajā rītā uzrakstīt kontroldarbu fizikā uz 5 ( kas bija vienīgā reize viņa dzīvē, šai priekšmetā).