Pieaugt

[tuk]

Spēt melot ir psihiskās veselības pazīme, tie, kas vienmēr saka patiesību (ir tādi?    ), nav īsti veseli

Spēja melot jau pašaizsardzības instinkta komplektā.

[Broms]

Spēt melot ir psihiskās veselības pazīme, tie, kas vienmēr saka patiesību (ir tādi?    ), nav īsti veseli

-Kādas ir Jūsu sliktās īpašības?
-Es vienmēr runāju atklāti!
-Es domāju, ka atklātība nav slikta īpašība.
- Man phj, ko Jūs domājat!

[Broms]

Spēt melot ir psihiskās veselības pazīme, tie, kas vienmēr saka patiesību (ir tādi?    ), nav īsti veseli

Tātad atklāti un godīgi aprunāties ir psihisku traucējumu pazīme?

[Leonāra]

Cilvēks nekad īsti nekļust pieaudzis, katram ir sava bērna puse, kas izlec dažādās situācijās. Neticu cilvēka pieaugßanai. Tikai pieaugušo  lomas varam nospēlēt. Jautājums tikai, cik kuram tā bērns puse ir izteikta.
Piemēram, iemīlas zolīda dāma 50 gados un kur tā pieaugšana paliek..Viss kā 16 gados.
Vai kad kāds strīdsvai jebkas, kas izmet to noslēpto bērnu
Tā ka visi esam bērni pieaugušo ķermeņos..

[tuk]

Cilvēks nekad īsti nekļust pieaudzis, katram ir sava bērna puse, kas izlec dažādās situācijās. Neticu cilvēka pieaugßanai. Tikai pieaugušo  lomas varam nospēlēt. Jautājums tikai, cik kuram tā bērns puse ir izteikta.
Piemēram, iemīlas zolīda dāma 50 gados un kur tā pieaugšana paliek..Viss kā 16 gados.
Vai kad kāds strīdsvai jebkas, kas izmet to noslēpto bērnu
Tā ka visi esam bērni pieaugušo ķermeņos..

Saki, iemīlējusies 50 gadniece vairs neiet uz darbu, nerūpējas par bērniem, ja tādi ir, visu iesākto pamet un nododas mīlai... Nu kā tik klīniski gadījumi nav redzēti, bet gan jau kāds ir  
Tas, ka katrā tas bērns paliek un var arī sprukt laukā kādā ekstrēmā situācijā, tas jā.

[kvadra]

A ko, 50 gados iemīlēties būtu kaut kas nepiedienīgs? 
Bet bērnišķīgo pusi saglabāt ir labi - tas piedod spēju bērnišķīgi priecāties un baudīt dzīvi, ko pieaugušā nopietnība nomāc.

[fiasko]

Laikam tad, kad spēj par sevi atbildēt, par savu rīcību, arī neracionālo, spēj pieņemt lēmumus, spēj sevi uzturēt. Nepiekrītu gan tam, ka studiju gados ir obligāti jāsāk strādāt, tikpat labi var ar 100% atdevi studēt, dziedāt korī un citādi aktivizēties un pēc tam sākt strādāt un turpināt aktivizēties, bet ļoti atkarīgs no augstskolas. Vēl varēs 50+ gadus rukāt.

Neba jau velti saka, ka nevajag aizmirst to bērnišķīgo prieku par sīkumiem utml. Dzīve tad feināka

[LVSNor]

Spēt melot ir psihiskās veselības pazīme, tie, kas vienmēr saka patiesību (ir tādi?  ), nav īsti veseli

Tas nekādīgi nav saistīts ar psihisko veselību, bet ar izvēlēto dzīves stilu - dzīvot vienkārši un blīvi! Ja tu sāc melot, tev pašam ir jāatceras, ko tu esi samelojis, lai Tevi nepieķer melos (kad tu zaudē savu uzticamību un visa tava teiktā jēgu). Vai savādāk jāizsargājas, teiksim, neieviešot ilgstošas paziņas, neuzturot kontaktus, vai vismaz tiekoties gana reti, lai "atmiņas kļūdas" varētu norakstīt uz aizmāršību. Melīgam cilvekam ir krietni smagāk dzīvot nekā godīgiem cilvēkiem, kuri neveido "diplomātiskas attiecības" balstītas uz baltajiem, zilajiem vai oranžajiem meliem. 

[kvadra]

Neviens jau nesaka, ka obligāti jāstrādā studiju gados. Var nestrādāt. Bet tad nepretendē uz pieaugušā statusu. Bet es nesapratīšu, kā tāds liels teļš var nevēlēties pēc patstāvības, pēc paša pelnītas naudas. Un nav jau teikts, ka uz pilnu slodzi jārukā, kas tiešām ar mācībām ir grūti savienojams, bet vismaz piestrādāt kko, vēl labāk, ja savā nākotnes specialitātē.

[tuk]

Tas nekādīgi nav saistīts ar psihisko veselību, bet ar izvēlēto dzīves stilu - dzīvot vienkārši un blīvi! Ja tu sāc melot, tev pašam ir jāatceras, ko tu esi samelojis, lai Tevi nepieķer melos (kad tu zaudē savu uzticamību un visa tava teiktā jēgu). Vai savādāk jāizsargājas, teiksim, neieviešot ilgstošas paziņas, neuzturot kontaktus, vai vismaz tiekoties gana reti, lai "atmiņas kļūdas" varētu norakstīt uz aizmāršību. Melīgam cilvekam ir krietni smagāk dzīvot nekā godīgiem cilvēkiem, kuri neveido "diplomātiskas attiecības" balstītas uz baltajiem, zilajiem vai oranžajiem meliem.

Viss jau skaisti kā raksti... bet, ja ļaundari dzīsies pakaļ kādam neaizsargātam un man jautās uz kuru pusi aizskrēja, es bez sirdsapziņas pārmetumiem melošu. Un kad tuvējo māju žūpa nāks aizņemties polšam arī melošu, ka nav... Ja apdomājos, varu diezgan daudz situācijas iedomāties kur labāk samelot 


Un balti, zili vai zaļi, meli tāpat ir un paliek meli, jo process jau viens - maldināšana. Ne-patiesība.

[kvadra]

Par meliem...  Uzskatu, ka ir tomēr izņēmumu gadījumi - baltie meli. Vai varbūt drīzāk - baltā noklusēšana. Kad pasacītais citam cilvēkam sagādātu nevajadzīgu uztraukumu vai sāpes. Kaut vai - vecākiem nav jāzina viss par mūsu piedzīvojumiem, lai nekreņķējas no lieka. Un ir arī nopietnākas lietas - es, piemēram, tā arī noklusēju mātes māsai, ka tieši viņas vēstule kļuva par iemeslu manas mātes infarktam un nāvei.
Būtiskākais laikam ir, kā vārdā melo.

[tuk]

Kvadra, tas ko raksti nav meli, tā ir tava izvēle teikt vai neteikt.
Ja tev konkrēti jautātu - vai dēļ vēstules notika kas notika un tu atbildētu NĒ, tad tie ir meli. Un ko stāstīt vai nestāstīt kādam...
nu nestāstu puspasaulei intīmas lietas, tad meloju? Ne taču!

[kvadra]

Ja jautātu, gan jau arī noliegtu, izlocītos kaut kā. Jo no tādas patiesības labuma nebūtu, tikai sliktums.

Tāpat kā kādreiz, kad māte man jautāja, kā gāja, es stāstīju, ka labi. Kaut patiesībā bija sūdīgi, bet kam viņai tas jāzin? Lai melniem riņķiem zem acīm staigātu? Mazāk zinās - labāk gulēs.

Manuprāt, tas pieder pie pieaugšanas - domāt, kādas sekas būs taviem vārdiem un sargāt savus tuvākos no tām.

[nakata kngs]

Neviens jau nesaka, ka obligāti jāstrādā studiju gados. Var nestrādāt. Bet tad nepretendē uz pieaugušā statusu. Bet es nesapratīšu, kā tāds liels teļš var nevēlēties pēc patstāvības, pēc paša pelnītas naudas. Un nav jau teikts, ka uz pilnu slodzi jārukā, kas tiešām ar mācībām ir grūti savienojams, bet vismaz piestrādāt kko, vēl labāk, ja savā nākotnes specialitātē.

klau, es sāku strādāt jau 2.kursā un man bija gan ģimene, gan atbildība, bet tieši profesijas apguvē tas kaitēja...

[tuk]

klau, es sāku strādāt jau 2.kursā un man bija gan ģimene, gan atbildība, bet tieši profesijas apguvē tas kaitēja...

Loģistika, loģistika...