Pieaugt

[Bobs]

Kurā brīdī cilvēks pieaug?
Laikam gandrīz neviens bērnu nenosauks par pieaugušu. Ok, viņš ir mazs, viņam ir maz informācijas, pieredzes. Bērns izaug, iegūst stabilitāti ķermeņa parametros (svars neskaitās), ir potenciāli reproduktīvs - tīri fizioloģiski cilvēks tā kā būtu pieaudzis. Tomēr neņemtos apgalvot, ka ar to var uzskatīt viņu par psihiski pieaugušu. Maksimālisms, galējības, krasas reakcijas, savu mērķu trūkums - viss liecina par nestabilitāti psihiskajā plāksnē. Tālāk vajadzīgs laiks, lai, iegūstot plaša spektra pieredzi, cilvēks kļūtu mērķtiecīgs un varbūt - nosvērts. Cik gados tas notiek un vai visiem notiek?
Es par sevi patiesībā arī neesmu pārliecināts, kopš kura brīža mani var uzskatīt par pieaugušu. Pēc atsevišķām pazīmēm, iespējams, jau 15 gados, pēc citām - 37, pēc citām - varbūt joprojām esmu bērna prātā.
Tēma radās domājot par kaislībām tepat SF. Kā attīstās situācijas. Notiek slēpta provokācija (ir kā pieauguša cilvēka rīcība, bet vai tiešām?), tālāk - vētraina reakcija (absolūts bērnišķīgums), pēc tam komentāri (komentēt notikušu emocionālu konfliktu ir vai nav pieauguša cilvēka cienīgi?).
Lūk. Bet uz šo diez vai spēs atbildēt pat lielākie psihiatrijas teorētiķi, uzdoto parametru līnijas novilkšanai pieaudzis/nepieaudzis būs pārāk daudz un taisna līnija nekad nesanāks.
Un jā - vai tas, ko mēs mēdzas uzskatīt - normāls/nenormāls - fizioloģisko pieaugumu sasniegušam cilvēkam korelē ar - psihiski pieaudzis/nepieaudzis. Vai arī te jārunā par saslimšanu. Pieaudzis, bet psihiski slims. Vai kā.
Vairāk sliecos pie viedokļa, ka "pieaudzis", normāls/nenormāls, tie ir tādi tautas ikdienas sarunvalodas jēdzieni, kam katrs pats piešķir nozīmi savu uzskatu ietvaros. Un tad - kā no tā neveidosies uzskatu atšķirības, kas ved pie konfliktiem? Neizbēgami.

[tuk]

Manuprāt, pieaudzis ir, kad uzņemas atbildību. Spēj uzņemties. Vienalga par ko, sevi, citiem, darbu, nedarbu, sacīto vai nepateikto... jebko. Kamēr nav atbildības, tikmēr infantīls, kaut gadu daudz. Ir jau arī bērni, kuri ļoti agri pieaug, jo jāuzņemas atbildība un nav tā "pieaugušā", kurš atbildīgs.

[Bobs]

Ir daudz ļoti pašaizliedzīgu bērnu, kas tiešām atbild par saviem vārdiem, nemelo un pat uzņemas rūpes par citiem. Teorētiski - pieaudzis.. Parasti apstākļu ietekmē. It kā izkrīt no sistēmas, jo nav sasniedzis noteikto vecumu

[kvadra]

Vairāk sliecos pie viedokļa, ka "pieaudzis", normāls/nenormāls, tie ir tādi tautas ikdienas sarunvalodas jēdzieni, kam katrs pats piešķir nozīmi savu uzskatu ietvaros. Un tad - kā no tā neveidosies uzskatu atšķirības, kas ved pie konfliktiem? Neizbēgami.

Sliecos piekrist šim. Vienkārši - cilvēki ir dažādi. Un varbūt, ka brieduma pazīme tieši ir saprast šo  it kā vienkāršo atziņu un necepties par to, ka otrs nav veidots pēc tava ģīmja un līdzības.

[Broms]

"Es par sevi patiesībā arī neesmu pārliecināts, kopš kura brīža mani var uzskatīt par pieaugušu. Pēc atsevišķām pazīmēm, iespējams, jau 15 gados, pēc citām - 37, pēc citām - varbūt joprojām esmu bērna prātā." /c/
Par sevi laiksm varētu teikt tāpat.

Normāls/nenormāls... "Normālā" definīcija  ik pa laika mainās pat ļoti kardināli. Normālais un nenormālais tiek samainīti vietām ailes nosaukumus nemainot.

Nav psihiski veselu cilvēku! Ir tikai nepietiekami izmeklēti

[tuk]

Ir daudz ļoti pašaizliedzīgu bērnu, kas tiešām atbild par saviem vārdiem, nemelo un pat uzņemas rūpes par citiem.

Nesapratu par to - nemelo. Tavuprāt parasti melo?    Man šķiet melo jo baidās no " pieaugušā" reakcijas, nespējas adekvāti reaģēt, pieņemt patiesību. Varbūt pat sodīt par to. Bieži apzināti meli bērniem tiek jaukti ar vienkārši dzīvu iztēli, fantāziju.

[Trix]

mērķtiecīgs un varbūt - nosvērts

...ir arī tas septiņgadīgais sīkais ar kalašņikovu, islāma karotājs. Viņš mērķtiecīgi apšaus visus, kas nebūs pēc paša šnites. Un roka nenoraustīsies.
Teorētiski viņš ir bērns. Bet praktiski? Un tie padsmitgadīgie "bērni" no tās pašas sugas? Pēc Eiropas tendencēm "bērns" kļūst aizvien vecāks un aizvien infantilāks.

Dažādās globusa vietās pieaugšana notiek dažādi. Slikti ir to neņemt vērā. Precīzāk - slikti tas ir tiem, kas pieaug (tiek pieaudzināti) lēnāk.

Bet IMHO tuk labi pateica par atbildības uzņemšanos un atbildēšanu par saviem vārdiem.

[Bobs]

Nesapratu par to - nemelo. Tavuprāt parasti melo?    Man šķiet melo jo baidās no " pieaugušā" reakcijas, nespējas adekvāti reaģēt, pieņemt patiesību. Varbūt pat sodīt par to. Bieži apzināti meli bērniem tiek jaukti ar vienkārši dzīvu iztēli, fantāziju.

jā, melošana nebija īsti iederīgais vārds manā tekstā, Tu pateici precīzāk

[kvadra]

Jā, atbildības uzņemšanās. Un es sacītu, ka tai skaitā atbildības uzņemšanās pašam par savu iztiku. Pa manam, tas, kurš dzīvo vecāku maizē, nav pieaudzis, pat ja studē augstskolas pēdējā kursā (infantilā Eiropa). Pieaugušajam pašam jādomā par savu iztiku un jāatrod veidi, kā sevi (un varbūt ne tikai sevi) apgādāt. Tas vienlaicīgi gan uzliek atbildību, gan piedod lēmējtiesības.

[tuk]

Pieaugšanas sakarā atcerējos, dēlam bija 7gadi un bija jāaizbrauc ar sabtransportu pie klases drauga. Saku, jākonkretizē kur jākāpj laukā, nē, zinot, lai liekos mierā. Labi, braucam. Kā ne, pabraucam garām īstajai pieturai un izkāpjam nākošajā. No atbildības un stresa ceļu līdz drauga mājai pavadām skriešus, jo puisim sastreiko vēders. Tā ir ar to pieaugšanu un atbildības uzņemšanos.


Bet tas fakts, ka ekstrēmos ne rožainos apstākļos pieaug ātrāk, kaut atceramies "Dvēseļu puteņa" jaunos puišus...

[nakata kngs]

...laikam jau pareizais ir likuma pantos ieliktais - tas ir vecums, kad pusaudzis sāk fiziski konkurēt ar pieaugušo....lūk, to prātu laikam nevar izvērtēt - tur katram var būt dažādi uzskati, bet, protams, tā ir arī atbildība par sevi...atbildība par sevi tādā veidā, ka sevi var pasargāt no ārpasaules nepatikšanām un te es nepiekrītu par to, ka ēd tur vecāku maizi un izglītojas jau pēdējā kursā...nu, dabisks pašsaglabāšanās egoisms, kas tieši liecina par pieaugšanu, jo kārtīgi izmācīties ir svarīgāk kā vakaros piestrādāt par picas piegādātāju mācību laikā...

[tuk]

Vispār interesanti... kā ir, vai pieaugušajam arī kādas gradācijas vai visi vienlīdz pieauguši - tas kurš atbild vien par sevi un savām vajadzībām, tas kurš atbild arī par citu, tuvā lokā iesaistīto, ģimenes, tas kurš par no sevis atkarīga plašāka loka, darbinieku, vēl plašāka tautas...
Varbūt pieaudzis tas, kurš spējīgs kritiski izvērtēt ko var celt un ko nest un nemāna un neglaimo pats sev? 

[Milka]

Pēc Krimināllikuma pieaudzis ir jau no 14 gadu vecuma.

Un runājot par vecāku maizi augstskolas laikā, manuprāt, tas ir attaisnojams tikai, ja mācās par mediķi.

[tuk]

...vispār pastrādāt studiju laikā, pat ja nav materiālas nepieciešamības pat svētīgi, īpaši ar izvēlēto profesiju saistītā sfērā. Zināms bonuss un handikaps.

[Minne]

Spēt melot ir psihiskās veselības pazīme, tie, kas vienmēr saka patiesību (ir tādi?    ), nav īsti veseli