Tā, manuprāt, arī ir viena no vājām vietām, kad vakcinētos automātiski ieskaita drošajos. Un nedomāju, ka runa ir tikai par dažiem
Ja par antivielām, tad pašā sākumā lasīju tādus rakstus par imunitātes veidošanos, tolaik vēl tikai izslimojušiem, jo vakcīnas vēl nebija. Un sapratu tikai to, ka neko nesaprotu, jo parastam cilvēkam par sarežģītu tā imunoloģija. Tur tādas antivielas un šitādas, jāprot pareizi notestēt utt. Un vienas ir, otras cik tur procentiem cilvēku nav.. Bet sapratu tikai to, ka antivielas ir tikai viena no komponentēm imunitātes veidošanā. Organisms atpazīst vīrusu.. un kaut kāda imunitāte jau ir vairāk vai mazāk arī pie maza antivielu sastāva, bet pavājinās, protams.
Tagad par antivielām pēc vakcinēšanas. Atkal tas pats, ka jāzin, kad un kā pareizi testēt, tas viens. Bet ir cilvēki, kuriem antivielas neveidojas, tie ir cilvēki, kuriem ir imūnsistēmas slimības, un otra grupa, kam neveidojas antivielas, ir cilvēki, kuri lieto tādus medikamentus, kas traucē antivielu veidošanos. Un tādu cilvēku esot apmēram trīs komats cik tur procentu. Tādu skaitli redzu vairākos avotos. Arī Ludmila Vīksna to savā intervijā min.
Kāpēc sāku meklēt par antivielām? Jo bija tie skandāli slimnīcā ar nopirktiem sertifikātiem, gribēju saprast, kā var konstatēt, ka cilvēks patiesībā nav vakcinējies. Tad nu, lūk, ja cilvēks it kā vakcinēts, bet smaga slimības gaita, viņu testē uz antivielām, to nav, imūnsistēmas slimību nav, medikamentus sliktos nelieto.. tad nu ir aizdomas, ka sertifikāts pirkts. Un tad parasti vai nu radi vai pats to arī atzīst, jo grib jau, lai viņu glābj. Vakcinētam tomēr ārstēšanas pieeja cita, tur var aktivizēt antivielas. Bija jau tas gadījums, kad pacients nomira, un tur teica, ja būtu zinājuši, ka viņš patiesībā nevakcinēts, varēja varbūt glābt. Un tagad laikam visiem tās antivielas pārbauda.