Varžu kājiņas es apēdu (arī Parīze vainīga), bet otru iespēju tām nedošu. Nekādu asociāciju ar vistu neradās, kā daži mēdz apgalvot.
Pret jūras mošķiem tikai pozitīvas jūtas - kalmāri, astoņkāji, mīdijas, zivis, garneles. Ja izvēle starp gaļu un jūras veltēm, tad gaļa paliek citiem. Lasīju čatā par garnelēm, bet tās tik un tā paliek manā listē.
Austeres nekad neizvēlos restorānos, vislabākās ir pie jūras no kurienes tās nāk. Esmu devusi iespēju Stokmanī un RIMI pirktajām - bija OK. Nekas ļauns man nenotika. Bet šīs nav manas mīļākās jūras veltes.
No produktiem parasti neizvēlos - mēles, šņukurus un subproduktus, lai gan kaut ko no tā esmu kaut kad ēdusi.
Pasaulē ir tūkstošiem produktu, kurus nekad neesmu ēdusi un daudzus pat negribētos ēst.
Par atklājumiem .... hmm... īsti tādu nav. Vienīgi esmu atmetusi dažus aizspriedumus. Piemēram, ja gribas astoņkāju salātus, tad nav jāgaida ārzemju brauciens - visu var pagatavot no te nopērkamajiem produktiem.
Tāpat pārsteidzoši labi manā virtuvē iedzīvojies baklažāns, kuru kādreiz neizmantoju vispār vai ļoti maz.
Šobrīd testēju lapu kāpostu (kale / keils ?) un sojas pupiņas (edamame). Pagaidām nav skaidrs vai šie būs produkti, kas tiks bieži likti iepirkumu grozā.