No manas pavisam nelielās vēl pieredzes. Atskrūvēju divas burkas, veikala ar pirmo piespiedienu, pašmāju - ar otro, pēc neliela burkas pagrieziena. Gluži kā tas vecis, kaut manas rokas nav nedz lielas, nedz spalvainas, nedz arī kkā īpaši spēcīgas. Parastas rokas. Bet, šķiet, ka priekš tam nekādu īpašo spēku arī nevajag. Jā, ļoti iespējams, ka tas neizdosies ar vecu sarūsējusū vāciņu. Nav man tāda pa rokai, lai izmēģinātu. Bet, galu galā, tādu sarūsējušu arī nav jēgas vairs taupīt, var kaut ar pudeļu attaisāmo atliekt. Bet burkas ar jauniem un labiem vāciņiem es censšos saglabāt atkārtotai lietošanai, gan sev, gan draugu ģimenei, kas mani apgādā ar mājas konservējumiem. Vāki šodien arī ir stipri dārgāki kļuvuši, zinies...
Katrs jau var darīt tā, kā pieradis un atzīst sev par ērtāku esam. Bet es sapriecājos, jo speciāla instrumenta man nav, toties rokas ir klāt vienmēr. Jo sevišķi noderīgi būs kkur izbraucienā ārpus mājas, kad grābsties un meklē pa mašīnu kādu štrumu, bet viens par biezu, otrs par mazu, trešo nolauzt negribas utt.
